FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Tā jau kļuvusi teju par tradīciju - jau šodien, 2. jūlijā Siguldas pilsdrupās ar koncertu atgriezīsies LP jeb Laura Pergolici ar savu jaunāko, pēc kārtas piekto albumu "Heart To Mouth". Tieši pirms gada portāls TVNET Lauru aicināja uz sarunu par mūziku, mīlestību un svilpošanas mākslu.
«Ak, dievs, tu nu gan mani nomocīji!» pēc sarunas viņa smaidot mani apskauj, kamēr es viņai novēlu labu ceļavēju šovakar un nākamajās nedēļās.
Kad ieeju mazajā, improvizētajā interviju istabā Siguldas pilsdrupās, mani sagaida maza auguma, trausla, drēgnajā Latvijas vasaras dienā mazliet sabozusies un izspūrusi sieviete. Viņas acīs ir kaut kas no Ziemassvētku rīta - tās ir dzirkstošas un vienlaikus smeldzoši skumjas. Smaidot viņa sniedz man roku: «Hei, kā iet?». LP.
Šobrīd būdama slavas virsotnē, sava unikālā skatuves tēla un mūzikas dēļ nesalīdzināmi vairāk mīlēta vienmēr avangardā esošajā Eiropā, Ņujorkā dzimusī indī roka māksliniece LP (Laura Pergolici) pirms jaunā albuma iznākšanas Latvijā viesojas jau otro reizi. Viņai šeit patīk. Pa ceļam no Minskas Baltkrievijā viņas grupa pazaudējusi bagāžu ar dažiem mūzikas instrumentiem - viņa domīgi dzer tēju un spriež, ka šovakar uz skatuves nāksies improvizēt. Sigulda tobrīd vēl nezina, ka gaiss ap vecajām pilsdrupām no viņas balss burtiski eksplodēs.
Pēc koncerta es atcerēšos Reja Bredberija stāstu «Miglas svilpe» - par vientuļu bāku okeāna krastā. Par to, kā tas, kurš to izgudroja, gribēja radīt skaņu, kura būtu tik vientuļa, ka «ikviens, kurš to izdzirdētu, iepazītu mūžības skumjas un aptvertu dzīves īslaicīgumu». LP balss ir skumjas, smeldze, mīlestība, neizturams maigums, vientulība un sāpes vienuviet.
Bet pagaidām mēs dzeram tēju un runājam par salauztām sirdīm...
Tu esi Latvijā jau otro reizi pusgada laikā. Neesi apsvērusi iespēju iegādāties šeit mazu mājiņu?
O, jā, pašlaik izskatu nekustamo īpašumu piedāvājumus (smejas). Bet man šeit patīk. Gan iepriekšējā reizē, gan tagad.
Un kā ar laikapstākļiem?
Ir ok. Labāk nekā vakar Baltkrievijā, kur cilvēkiem 10 stundas nācās stāvēt aukstā lietū. Fantastiska publika.
Mums šāds laiks ir norma. Latvieši mēdz jokot, ka Latvijā ir nevis četri gadalaiki, bet tikai viens – novembris.
Tad mājas pirkšana Latvijā atkrīt.
Kā tev patīk latviešu publika?
Latviešu publika ir lieliska. Pārsteidzoši – es braucu uz valstīm, kurās nekad neesmu bijusi, kur priekšā ir tik daudz cilvēku, kas vēlas dzirdēt manu mūziku. Tā ir lieliska dāvana.
Un tu esi bijusi visai eksotiskās vietās – Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā.
O, jā. Jekaterinburgā, Kazaņā.
Drīz iznāks tavs jaunais albums. Šoreiz nebūs lauztu siržu. Tu jau labu brīdi esi saderinājusies ar sievieti. Vai nav grūtāk rakstīt mūziku, kad sirds nav lauzta?
Kaut kādā ziņā mana sirds vienmēr ir lauzta. Kaut arī esmu saderināta, es koncertturneju dēļ reti esmu mājās. Nezinu, man šķiet, mana sirds bijusi lauzta gana daudz, lai es to atcerētos... Un pasaulē notiek tik daudz lietu, kas salauž sirdi, iesūcas dvēselē.
Kāpēc visas labākās dziesmas pasaulē ir par nelaimīgu mīlestību?
Jā. Esmu satikusi cilvēkus, par kuriem nekad nespētu iedomāties, ka šķiršanās ar mīļoto cilvēku spēs viņus salauzt. Tas var skart ikvienu, tāda universāla pieredze.
