Maķedonijas parlaments trešdien ratificējis vēsturisko vienošanos ar Grieķiju, kas paredz nelielo Balkānu valsti pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju, pārvarot vēl vienu šķērsli ceļā uz to, ka tiek atrisināts kaimiņvalstu starpā 27 gadus pastāvējušais konflikts.

Vienošanos galīgajā lasījumā atbalstīja 69 no 120 deputātiem, bet opozīcija uz balsojumu neieradās. Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs paziņojis, ka neparakstīs likumu par vienošanās ratifikāciju, kas liks rīkot jaunu balsojumu parlamentā.

Vienošanās ratificēšana paver ceļu referenduma sarīkošanai šajā jautājumā.

Ja vēlētāji atbalstīs nosaukuma maiņu, valdībai tad būs jāmaina konstitūcija. Tā ir viena no Grieķijas prasībām, kas jāizpilda, pirms tās parlaments ratificē vienošanos.

Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs norādījis, ka Skopjes un Atēnu vienošanās paver ceļu uz iestāšanos NATO.

Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.

Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.

Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Grieķija un ES atzīst šo valsti kā Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (FYROM), un ar šo pagaidu nosaukumu tā arī tika uzņemta ANO.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams