Migrācijas jautājums sarīdījis Eiropas dienvidus pret ziemeļiem. Itālija un Grieķija auklē aizvainojumu par to, ka tām teju vienām pašām jātiek galā ar Eiropā ieradušos migrantu plūsmu. Tikmēr ziemeļu valstis pārmet dienvidiem, ka tie pietiekami labi neapsargā savas robežas un vismaz pagātnē ir ļāvuši migrantiem «aizplūst» uz pārtikušākajām valstīm - Vāciju, Austriju un Zviedriju, vēsta britu raidorganizācija BBC.

(Papildināta ziņa.)

Migrācija novedusi arī pie šķelšanās starp Eiropas rietumiem un austrumiem. Jaunākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Centrālajā un Austrumeiropā uzskata, ka neesot parakstījušās uz pēckara «visi par vienu un viens par visiem» vīziju. Kad pienāk laiks ievērot solidaritāti ES valstu starpā un uzņemties savu daļu no kopējās nastas, vairākas valstis uzgriež muguru Itālijas un Vācijas aicinājumiem ieviest migrantu kvotas.

«ES paliek arvien trauslāka,» brīdina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers. «Plaisas kļūst arvien lielākas.»

Piektdien ES valstu līderi samitā Briselē vienojās par jaunu migrācijas politiku, kas ietver migrantu uzņemšanas centru izvietošanu ārpus ES, imigrantu šķirošanu ekonomiskajos migrantos un patvēruma meklētājos, kā arī lielāku atbalstu Āfrikas valstu attīstīšanai, lai risinātu migrācijas problēmu tās saknē, liecina samita noslēguma ziņojums. Tas guvis visu ES dalībvalstu atbalstu.

Merkelei priekšā saspringta vasara

Nelegālo migrantu plūsma uz Eiropu ir samazinājusies. Taču tas neatspoguļojas vēlētāju noskaņojumā. Vairākās Eiropas valstīs pie varas nokļuvuši politiķi, kas stingri iestājas pret migrāciju, piemēram, Ungārijas premjers Viktors Orbāns un Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš šīs nedēļas beigās rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem pārņems ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Migrācijas jautājums būs viņa galvenā prioritāte.

Austrijas stratēģija - «nelaidiet viņus iekšā». Ceturtdien pirms ES līderu samita Briselē ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele, kura pagaidām joprojām ir Eiropas ietekmīgākā līdere. Kamēr viņa cer panākt kompromisu par migrantu uzņemšanas sadalīšanu ES valstu starpā un mēģinājumiem ierobežot migrantu plūsmu uz Eiropu, vairāki citi ES līderi vēlas vienkārši aizvērt robežas.

Merkeles pozīcijas Vācijā vājinājusi viņas atvērto durvju politika. Ja Merkeli kādreiz uzskatīja par neaizskaramu figūru Vācijas politikā, tad tagad viņa saņēmusi ultimātu no Vācijas iekšlietu ministra.

«Pēc Briseles samita jums jāatgriežas mājās ar realizējamu Eiropas līmeņa risinājumu, lai pārtrauktu nedokumentēto migrantu ieplūšanu Vācijā,» sacīja Horsts Zēhofers. «Citādi es vienpersoniski aizvēršu Vācijas robežas.»

Migrantu centri ārpus ES

Zināmu popularitāti iemantojusi ideja par «izsēdināšanas» centru ierīkošanu ārpus ES. Tajos varētu atsijāt pie Eiropas robežas ieradušos ekonomiskos migrantus, bet tie, kas veiksmīgi iegūst patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu, tiktu ielaisti Eiropā.

Daudz tiek runāts arī par ciešāku sadarbību un finansējuma novirzīšanu bēgļu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm (piemēram, Lībijai), lai tās noturētu migrantus savās robežās.

Taču šādas idejas ir vieglāk ierosināt nekā īstenot. Lai šīs ieceres realizētu, nāktos nodrošināt vērienīgu Eiropas krasta apsardzi, kā arī migrantu izcelsmes un tranzītvalstu atļauju izveidot tajās migrantu «šķirošanas» centrus.

«Laika nav daudz»

Eiropas valstu vidū arī nav vienprātības par to, ko iesākt ar migrantiem, kas sasnieguši Eiropu.

Drūmi noskaņoti informācijas avoti Vācijas valdībā raidorganizācijai BBC sacīja, ka Eiropas nacionālisma viļņa dēļ Šengenas zonas dzīvotspēju novērtējot ar trim ballēm no desmit. «Ja Šengena kritīs, tas būs Eiropas Savienības beigu sākums,» viņi paredz.

Pagaidām vēl ir pāragri pareģot ES sabrukumu vai Merkeles karjeras beigas migrantu krīzes dēļ. Taču, kā Pirms ES līderu samita brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, «likmes ir ļoti augstas. Un laika nav daudz.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams