ES valstu galvas ceturtdien un piektdien tikās samitā Briselē. Noslēguma ziņojumā ieskicēta jaunā ES migrācijas politika, kurā ES līderi apņemas izveidot efektīvāku migrācijas kontroli pie ES ārējām robežām, kā arī pastiprināt ārējo un iekšējo kontroli «saskaņā ar mūsu principiem un vērtībām».

«Kopš 2015.gada ieviesti vairāki mēri, lai sasniegtu efektīvu kontroli pie ES ārējām robežām. Rezultātā fiksētais nelegālās migrācijas apjoms uz ES samazināts par 95% kopš augstākā punkta 2015.gada oktobrī, kaut arī pēdējā laikā pastiprinājusies migrantu plūsma pa austrumu un rietumu Vidusjūras ceļiem,» teikts ziņojumā.

ES līderi apņēmušies pastiprināt centienus apturēt Lībijā darbojošos cilvēku kontrabandistus. «[ES] pastiprinās atbalstu Sāhela reģionam, Lībijas krasta apsardzei, krasta un Dienvidu kopienām, humāniem uzņemšanas apstākļiem, brīvprātīgai cilvēku atgriešanai, sadarbībai ar citām [migrantu] izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī brīvprātīgai pārvietošanai,» uzskaitīts ziņojumā. «Visiem kuģiem Vidusjūrā jārespektē spēkā esošie likumi, un tie nedrīkst traucēt Lībijas krasta apsardzes darbu.»

Ievērojot ES un Turcijas vienošanos, notiks mēģinājumi apturēt nelegālo migrantu plūsmu no Turcijas. ES atzīst, ka nepieciešams nekavējoties nodrošināt nosūtīšanu atpakaļ un novērst jaunu nelegālās migrācijas maršrutu izveidošanos. Ņemot vērā migrantu plūsmas pastiprināšanos Vidusjūras rietumu daļā, ES apņemas atbalstīt visu dalībvalstu, īpaši Spānijas, cīņu ar nelegālo migrāciju, kā arī sniegt atbalstu tādām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm kā Maroka.

«Lai sagrautu kontrabandistu biznesa modeli un tādējādi novērstu traģiskās [migrantu] nāves, nepieciešams iznīdēt motivāciju doties grūtību pilnajā ceļā,» uzsvērts ziņojumā. Tas nozīmē glābēju uzņemto migrantu izsēdināšanu krastā, šim mērķim izveidojot reģionālas platformas ārpus ES, kur varētu nogādāt izglābtos migrantus un izšķirot tos.

Savukārt ES teritorijā izglābtos migrantus saskaņā ar starptautiskajiem likumiem varētu pārvietot uz kontrolētiem migrantu centriem ES dalībvalstīs.

Šajos centros, kuru izveidošana notiks pēc brīvprātības principa, notiks ātra un droša migrantu pieteikumu izskatīšana. Tajos tiks nodalīti nelegālie migranti, kuriem nāksies atgriezties, no tiem migrantiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Tas būtībā nozīmē atvērto durvju politikas galu.

Lai migrācijas problēmu risinātu tās saknē, nepieciešama jauna līmeņa sadarbība ar Āfriku, kuras mērķis būs palīdzēt kontinenta socioekonomisko problēmu risināšanā.

«Tas prasīs ne vien palielināt valdības finansējumu, bet arī radīt jaunu ietvaru, lai ievērojami palielinātu privātās investīcijas gan no Āfrikas, gan Eiropas puses,» sacīts ziņojumā. «Īpaši jākoncentrējas uz izglītību, veselības aprūpi, infrastruktūru, inovācijām, labu pārvaldību un sieviešu lomas spēcināšanu.»

Dalībvalstīm jānodrošina efektīva ES ārējo robežu kontrole ar ES finansiālo un materiālo palīdzību, uzsvērts ES līderu ziņojumā. Galvenie punkti - migrantu atgriešana izcelsmes un tranzīta valstīs, sadarbība valstu starpā un jaunu likumdošanas normu izveidošana.

Migrācijas jautājums bija centrālā problēma ES līderu samitā. Ceturtdien Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte draudēja uzlikt veto noslēguma ziņojumam migrācijas jautājumā, ja pārējās dalībvalstis nesniegs Romai lielāku palīdzību nelegālās imigrācijas problēmu risināšanai. Galu galā noslēguma ziņojums tomēr tika pieņemts.

Pēc vienošanās panākšanas Konte žurnālistiem sacīja, ka «šajā Eiropadomes [sanāksmē] ir dzimusi atbildīgāka un solidārāka Eiropa».

«Itālija vairs nav viena pati,» viņš teica.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams