Tas ir traks jautājums, kuru esmu pārdomājusi ļoti daudz. Ja godīgi, es būtu mēģinājusi visu uztvert mazliet vieglāk, vienkāršāk. Jo tas, ko es nevienam nenovēlu Eirovīzijas ziņā, ir milzīgā atbildības sajūta, kas tevi visu laiku nomāc kā tāda liela vēlme pierādīt...
Ja tevi tauta ir deleģējusi pārstāvēt šo valsti konkursā, tad zemapziņā tu visu laiku gribi attaisnot cilvēku cerības un tas iedzen stresā
- tu koncentrējies uz lietām, uz kurām nevajadzētu. Es noteikti mēģinātu daudz vairāk izbaudīt pasākumu un tik ļoti nesatraukties. Mums bija visādas interesantas lietas ar to, kas notika mēģinājumos. Bija tehnisks negadījums, tad bija pārpratums ar vizuālajām detaļām, plāksnēm un mūsu Mildu. Bija visādas lietas, kas varēja noiet greizi, un tās gāja greizi. Un galu galā man tomēr ir jānodzied tā dziesma! Ja es šobrīd varētu ko izmainīt, es nemainītu ne tērpu, ne konceptu, ne dziesmu – es tikai gribētu iekšēji mainīt savu emocionālo sajūtu uz to, ka viss jau tāpat ir labi, vienkāršāk uztvert šīs lietas.
To es novēlu arī šī gada dalībniekiem, mūsu lielajiem kritiķiem un cilvēkiem, kas varbūt ļoti lielu nozīmi tam visam piešķir. Tas nav pasaules gals.
Nekad nevar zināt, kādā trakā tērpā tu iznāksi uz skatuves vai parādīsies TV ekrānā, – kā tev tas izdodas?
Protams, ar laiku gribētos varbūt mazliet nomierināties. Ja es skatos retrospektīvi, mani tērpi pirms vairākiem gadiem ir bijuši daudz, daudz trakāki – tāds jaunības maksimālisms un eksperimenti, viss taču ir jāuzvelk mugurā, viss taču ir jāpamēģina, vai ne? Jau tagad gribas kaut ko mierīgāku, bet, jā, manā gadījumā es neesmu ļoti stilistiski spēcīga, bet vienkārši zinu, ko gribu. Es ļoti novērtēju to, ka man, piemēram, šobrīd ir Elizabete Džeina Rubene, Žanetes Auziņas meita. Viņa ir potenciāla pilna jauna māksliniece, viņa fotografē. Ja vajadzīgs zināt jaunākās modes un stila tendences, viņa ir īstais cilvēks, kam vajadzētu uzzvanīt.
Tu katru reizi esi redzama citā apģērbā un parūkā – kur visas šīs lietas paliek?
Man mājās pie vecākiem ir vesela ģērbtuve, jo viņiem ir liela māja, bet man maziņš dzīvoklītis. Tāpēc man tur ir vesela istaba ar visu, kas varētu noderēt. Mamma jau smejas, ka man drīz vajadzēs nevis tikai istabu, bet gan atsevišķu māju, kurā es varētu glabāt savus rekvizītus, tērpus, kurpes, visus aksesuārus. Tiem tāds skumjš liktenis, jo tos burtiski pāris reizes uzvelc un tad jau viņi ir neaktuāli diemžēl.
Kas ir tavas pēdējās radošās aktivitātes mūzikā? Kad atkal redzēsim tevi koncertos?
Aizvadītā gada izskaņā izsludinājām papildkoncertus solo programmai «Vienaldzības» lielākajās Latvijas pilsētās, kurās atkal uzstāšos ar stīgu kvartetu «ReDo», atskaņojot Raimonda Paula mūziku.
Pēc veiksmīgi aizvadītiem koncertiem Rīgā, Siguldā un Aizputē, šī koncertprogramma tiks atskaņota arī Liepājā, Valkā, Valmierā, Jelgavā, Talsos, Ventspilī un Bauskā jau no šī gada marta.