Politiska saspringuma, naftas cenu krišanās un ārkārtīgi straujas inflācijas rezultātā Venecuēlu piemeklējusi smaga ekonomiskā krīze. Nauda ir tikpat kā bezvērtīga, pārtikas veikalu plaukti ir tukši, un arvien biežāk notiek laupīšanas uz ceļiem, kuru mērķis ir pārtvert kravas automašīnas, kas ved pārtikas produktus.

Karloss del Pinoss sēž pie stūres «fūrei», kuras kravas nodalījums piekrauts ar rīsiem, raksta aģentūra AP. Viņa braucamrīku pavada Venecuēlas nacionālā gvarde, kas pārtikas transportētājus cenšas pasargāt no pārtikas nemieriem - pa visu valsti izkaisītiem laupīšanas gadījumiem un protestiem.

Neilgi pēc izbraukšanas no valsts lielākās ostas Puertokabeljo šoferis redzēja, kā pret cita kravas auto šoferi tur pavērstu ieroci, kamēr aptuveni 20 cilvēki izlaupa kukurūzu. «Tas ir šausminoši,» saka del Pinoss.

Viņš jau 14 gadus strādā par šoferi tālbraucēju. Labā mēnesī viņš nopelna apmēram 100 ASV dolāru - pietiekami, lai varētu uzturēt sievu un divas meitas. Par spīti paša bailēm, viņš saprot tautiešus, kuri pārtikas trūkuma un uzpūsto cenu dēļ ķērušies pie galējām metodēm. «Viņiem jālaupa, lai paēstu,» viņš norāda.

Foto: AP/Scanpix

Pagājušogad Venecuēlā notika vardarbīgi ielu protesti pret prezidenta Nikolasa Maduro mēģinājumiem nodibināt valstī diktatūru. Tajos galvenokārt piedalījās pilsētnieki un vidusslāņa pārstāvji. Taču pārtikas nemieros iesaistītie cilvēki pieder citam sociālajam slānim un viņu mērķi ir atšķirīgi.

«Šajos protestos piedalās nabadzīgākie cilvēki, kuriem vienkārši nepietiek ēdiena,» stāsta nevalstiskās organizācijas «Washington Office on Latin America» pētnieks Deivids Smailds. «Viņi grib palīdzību, bet ne obligāti padzīt Maduro.»

Venecuēla, kurai pieder liels daudzums naftas, kādreiz bija starp bagātākajām Latīņamerikas valstīm. Taču divi gadu desmiti sociālistu vadībā un valstij piederošā naftas uzņēmuma izsaimniekošana ir starp daudzajiem iemesliem, kas noveduši pie briesmīgākās ekonomiskās krīzes valsts pastāvēšanas vēsturē.

Vardarbīgie pārtikas protesti ap Ziemassvētku laiku sākās Venecuēlas nabadzīgākajos reģionos pēc tam, kad Maduro paziņoja par gaļas iekļaušanu pārtikas grozos, kas tikšot izsūtīti viņa atbalstītājiem. Taču daudzi solīto ēdienu tā arī nesaņēma, un neapmierinātie mazās grupās sāka ielās dedzināt atkritumus un laupīt. Opozīcijas komentētāji to nokristīja par «cūkgaļas revolūciju». Cerot savaldīt nemierus, Maduro veikaliem lika samazināt pārtikas cenas līdz iepriekšējā mēneša līmenim - tas nebija viegls uzdevums valstī, kur ēdiena cenas ik pēc divām nedēļām dubultojas.

Valdība pie tā, ka solītā gaļa tā arī nepienāca, vainoja tās ārvalstu kritiķus - šajā gadījumā Portugāli, kas it kā pildot ASV pavēles.

Venecuēlas ekonomikas nākotne pašlaik izskatās ļoti drūmi. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka šogad inflācija varētu sasniegt ar pieciem cipariem rakstāmu skaitli. Uzņēmumi negrib importēt produktus bailēs, ka valdība pavēlēs jaunu cenu samazināšanu, kas tiem radīs zaudējumus. Naudai kļūstot arvien bezvērtīgākai, Venecuēlā minimālā mēnešalga pašlaik pēc melnā tirgus valūtas kursa atbilst nieka trim ASV dolāriem.

Pārtikas trūkuma dēļ tiek aplaupīti veikali, bet no lauksaimniecībām tiek zagti lopi. Vīrieši uz motocikliem rauj pircējiem no rokām iepirkumu maisus, kad tie iznāk no veikala. Par mērķiem kļuvuši arī kravas auto šoferi, kuri pārvadā pārtiku. Janvāra pirmajā pusē valstī tika fiksēti vismaz 110 laupīšanas gadījumu - piecreiz vairāk nekā pirms gada.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams