Turcijas autokrāts Redžeps Tajips Erdogans mītiņā Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā sapulcējis vairāk nekā 20 000 cilvēku, vairojot atbalstu sev pirms Turcijā jūnijā gaidāmajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

«Vai jūs esat gatavi atbalstīt mani prezidenta vēlēšanās ar rekordlielu balsu skaitu?» jautāja Erdogans, un pūlis skandēja: «Sultāns Erdogans!»

«Man jums ir viens lūgums: ieņemiet aktīvu lomu politiskajās partijās valstīs, kurās dzīvojat. Jums būtu jāieņem vietas tajos parlamentos,» mītiņā Sarajevā sacīja Erdogans.

Līdzīgi pasākumi plānoti arī citur Eiropā, bet vairākas valstis ir aizliegušas šādus mītiņus, tostarp Vācija, Nīderlande un Austrija.

Prezidenta un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas Turcijā notiks 24.jūnijā, un tās iezīmēs pāreju uz jauno prezidentālo sistēmu.

Opozīcija bažījas, ka prezidentālā sistēma sagraus jau tā satricināto varu līdzsvaru un vēl vairāk nostiprinās Erdogana autoritāro režīmu. Erdogana kritiķi arī apšauba vēlēšanu rīkošanu ārkārtas stāvokļa laikā.

Arī vairāki Bosnijas un Hercegovinas līderi pauduši bažas par Erdogana pieaugošo ietekmi viņu valstī.

Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks norādīja, ka Turcijas līderis daudz jaucas valsts lietās, bet Bosnijas musulmaņu līderis Bakirs Izetbegovičs noraidīja šādus apgalvojumus.

Izetbegovičs atzina, ka Bosnijā ir daudz musulmaņu, kuriem Erdogans nepatīk.

«Kur ir problēma? Problēma ir tur, ka viņš ir spēcīgs musulmaņu līderis, kāds mums nav bijis ilgu laiku. Mēs parādīsim, ka viņam ir draugi un ka šeit ir, kas ar viņu lepojas,» paziņoja Izetbegovičs.

Pirms mītiņa Erdogans tikās ar Izetbegoviču. Kopīgā preses konferencē Turcijas prezidents atzina, ka viņa vizīte tiek kritizēta, bet uzsvēra, ka Ankaras vienīgā interese ir palīdzēt Bosnijai un Hercegovinai attīstīties.

«Mūsu valstij nav slepenu plānu, vienīgi labklājība, vienotība un ekonomiskā attīstība Bosnijai un Hercegovinai. Mēģinājumi pierādīt pretējo ir velti,» paziņoja Erdogans.

Taču Vašingtonā bāzētais Eiropas Politikas analīzes centrs saskata Turcijas pieaugošajā ietekmē Balkānos iespējamās nestabilitātes avotu.

«Turcijas prezidents portretē sevi kā musulmaņu aizstāvi bijušajā osmaņu valdījumā. Viņš arī izmanto šo tēlu iekšpolitikā, jo miljoniem Turcijas pilsoņu ir bosniešu vai albāņu saknes,» norādīja CEPA analītiķis.

«Sākotnēji uzlūkota kā noderīgs papildinājums ES (Eiropas Savienībai) un ASV, sevišķi musulmaņu apdzīvotajos reģionos, Turcijas politiskā iejaukšanās un pašpasludinātais osmaniskums arvien vairāk tiek uztverts ar aizdomām,» norādīja eksperts.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams