Foto: AP/Scnapix

Karu, cita veida vardarbības un vajāšanu dēļ piespiedu pārvietošana pērn pasaulē sasniegusi jaunu līmeni jau piekto gadu pēc kārtas, un pārvietoto personu skaits pasaulē pagājušajā gadā pieaudzis līdz 68,5 miljoniem, otrdien paziņoja ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR).

Pārvietoto personu skaita pieaugumam iemesli galvenokārt ir krīze Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidsudānas karš un simtu tūkstošu rohindžu bēgšana uz Bangladešu no Mjanmas. Visvairāk ir skartas jaunattīstības valstis, norādīts UNHCR ziņojumā «Globālās tendences».

Starp 68,5 miljoniem pārvietoto bija 16,2 miljoni cilvēku, kuri piespiedu kārtā pārvietoti 2017.gadā vai nu pirmo reizi, vai atkārtoti. Tas ir līdzvērtīgi 44 500 piespiedu kārtā pārvietotiem cilvēkiem katru dienu jeb vienam ik pēc divām sekundēm.

No 68,5 miljoniem 25,4 miljoni ir bēgļi, kas pametuši savu valsti, bēgot no konfliktiem un vajāšanas. Tas ir par 2,9 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, kā arī lielākais pieaugums vienā gadā, ko novērojusi ANO Bēgļu aģentūra. To patvēruma meklētāju skaits, kas 2017. gada 31. decembrī vēl gaidīja savu bēgļa statusa pieprasījuma iznākumu, tikmēr pieaudzis par aptuveni 300 000 un sasniedzis 3,1 miljonu. Savā valstī iekšēji pārvietotas personas bija apmēram 40 miljoni no kopskaita, tātad nedaudz mazāk par tiem 40,3 miljoniem, kas fiksēti 2016.gadā.

Kopumā 2017. gadā pasaulē bija vairāk bēgļu nekā visas Austrālijas iedzīvotāju kopskaits, un gandrīz tikpat daudz piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku kopumā, cik iedzīvotāju Taizemē. Visās valstīs kopsummā viens no katriem 110 cilvēkiem ir piespiedu kārtā pārvietots.

«Mēs esam krustcelēs, kur mums jāizšķiras par jaunu un visaptverošu pieeju, kā tikt galā ar piespiedu pārvietošanu globālā līmenī, lai valstis un kopienas nav spiestas to risināt katra atsevišķi,» teica ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. «Tomēr ir pamats cerībām. Četrpadsmit valstis jau ievieš jaunu plānu, kā risināt bēgļu situāciju, un dažu mēnešu laikā jaunais Globālais līgums par bēgļiem būs gatavs apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Šodien, Pasaules bēgļu dienas priekšvakarā, es lūdzu dalībvalstis to atbalstīt. Neviens neizvēlas kļūt par bēgli, bet mēs, pārējie, varam izvēlēties, kā varam palīdzēt.»

UNHCR ziņojums «Globālās tendences» tiek publicēts katru gadu visā pasaulē pirms Pasaules bēgļu dienas, kas ir 20. jūnijā, un izseko piespiedu pārvietošanai, pamatojoties uz UNHCR, valdību un citu partneru savāktiem datiem. Tas neanalizē globālo patvēruma vidi, par ko UNHCR ziņo atsevišķi un kur 2017.gadā joprojām konstatēta piespiedu nosūtīšana atpakaļ, bēgļu politizēšana un padarīšana par grēkāžiem, bēgļu ieslodzīšana vai liegums viņiem strādāt, kā arī vairākās valstīs novēroti pat iebildumi lietot apzīmējumu «bēglis».

Tomēr ziņojums «Globālās tendences» piedāvā vairākus ieskatus, tostarp pretnostatot pieņemto un patieso piespiedu pārvietošanas realitāti un cik tie dažkārt var būt atšķirīgi.

Starp tiem ir priekšstats, ka pārvietotās personas atrodas galvenokārt globālajos ziemeļos. Dati liecina pretējo - 85 procenti bēgļu atrodas jaunattīstības valstīs, no kurām daudzas ir ļoti nabadzīgas un nesaņem gandrīz nekādu atbalstu, lai rūpētos par šiem iedzīvotājiem.

Četri no pieciem bēgļiem paliek savas zemes kaimiņvalstī.

Liela mēroga pārvietošanās pāri robežām arī nav tik izplatīta kā 68 miljonu globālās pārvietošanās skaitlis liek domāt. Gandrīz divas trešdaļas no tiem, kas spiesti bēgt, ir valsts iekšienē pārvietoti cilvēki, kuri nav atstājuši savas valstis. No 25,4 miljoniem bēgļu nedaudz vairāk kā piektdaļa ir palestīnieši, par kuriem gādā ANO Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA). No pārējiem, par kuriem atbild UNHCR, divas trešdaļas nāk tikai no piecām valstīm - Sīrijas, Afganistānas, Dienvidsudānas, Mjanmas un Somālijas. Konflikta izbeigšana jebkurā no šīm valstīm var būtiski ietekmēt plašāko globālās pārvietošanas kopainu, teikts UNHCR ziņojumā.

Divi citi «Globālās tendences» ieskati liecina, ka lielākā daļa bēgļu (58 procenti) dzīvo pilsētu teritorijās, nevis nometnēs vai lauku teritorijās, un ka

pasaules piespiedu pārvietoto iedzīvotāju populācija ir jauna – 53 procenti ir bērni, tostarp daudzi ir nepavadīti vai nošķirti no ģimenēm.

Tāpat kā valstu skaits, no kurām nāk lielākais vairums piespiedu kārtā pārvietoto personu, arī to valstu skaits, kas uzņēmušas lielu skaitu bēgļu, bija salīdzinoši neliels: Turcija joprojām ir pasaules galvenā bēgļus uzņemošā zeme absolūtos skaitļos ar 3,5 miljoniem bēgļu, galvenokārt sīriešiem. Turpretī Libāna ir uzņēmusi vislielāko bēgļu skaitu attiecībā pret savas valsts iedzīvotājiem. Kopumā 63 procenti no bēgļiem, kas ir UNHCR aizbildnībā, atrodas tikai desmit valstīs.

Diemžēl tam visam joprojām pietrūkst risinājumu. Kari un konflikti turpina būt galvenais virzītājspēks, un progress miera virzienā nav manāms. 2017. gadā aptuveni pieci miljoni cilvēku varēja atgriezties mājās, lielākajai daļai atgriežoties no iekšējās pārvietošanās, bet starp tiem bija cilvēki, kuri atgriezās spaidu kārtā vai nedrošos apstākļos. Saistībā ar pārmitināšanas programmā piedāvāto vietu skaita samazināšanos pārmitināto bēgļu skaits samazinājās par vairāk nekā 40 procentiem līdz aptuveni 100 000 cilvēku.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams