Kopīgā pieredze Afganistānā nozīmē arī to, ka abu valstu karavīri var vietējai situācijai piemērot partizānu kara metodes.
Vadnais pauda, ka Baltijas valstīs viņa karavīri izmanto daudz savādāku prasmju kopumu, nekā tas būtu ASV. «Tās ir lietas, kuras būtu nozīmīgas vietējiem apstākļiem. Ja kaut kas notiktu, mums ir iespējas nodarboties ar partizānu operācijām,» teica ģenerālis.
«Šodienas treniņi, kombinētas operācijas, starptautiska vide – tas viss ir mūsu brīvības saglabāšanai,» tā Vadnais.
Katram karavīram būs jāspēj jebkurš uzdevums
Trešdien «Saber Strike» viesu dienā Skrundas pilsētiņā – mediju un valsts amatpersonu priekšā - tika izspēlēta kauja urbānā vidē. Tās laikā NATO Kaujas grupas Spānijas karavīri kopā ar latviešiem centās aizkavēt nosacītā pretinieka, kuru tēloja amerikāņi, virzīšanos uz priekšu pa apdzīvotu vietu. Operācijā tika iesaistīta smagā tehnika un «A10» triecienlidmašīnas.
NBS komandieris Kalniņš sarunā ar TVNET uzsvēra, ka šādi treniņi nepieciešami, «lai atstrādātu aizsardzības filosofiju un taktiku». «Mēs trenējam katru karavīru izpildīt jebkuru uzdevumu. Komandierim vienības sastāvā ir jāmāk sinhronizēti sadarboties ar visām vienībām, tostarp ar sabiedrotajiem izpildīt taktiskos un operacionālos uzdevumus. Kur mēs tos izpildām – vai tas ir pie Suvalkiem, pie Viļņas, Skrundā vai kaut kur citur – tam nav nekāda sakara ar mūsu kaimiņiem. Mēs neslēpjam, ka gribam aizsargāt Latvijas valsti. Scenāriji ir dažādi, un mēs neapdraudam nevienu valsti. Tieši otrādi – ja mēs kaut ko slēptu, mūsu kaimiņi teiktu, ka tiek gatavots kaut kas nelāgs.
Vasaras beigās Latvijā norisināsies vēl vienas apjomīgas militārās mācības - «Namejs 2018».
Sagaidāms, ka tās kļūs par lielākajiem militārajiem treniņiem kopš neatkarības atjaunošanas. Tajos tiks iesaistītas pilnīgi visas bruņoto spēku vienības, kā arī Iekšlietu ministrijas un robežsardzes pārstāvji.
«Namejs», kas paredzēts kā fināla vingrinājums četrus gadus ilgam bruņoto spēku attīstības posmam, tiks vērsts uz visaptverošas valsts aizsardzības nodrošināšanu.
NBS komandieris: ejam uz visaptverošu valsts aizsardzību
Paredzams, ka lielo mācību rezultāti tiks izmantoti jaunu valsts aizsardzības plānošanas dokumentu izstrādē. Šis uzdevums būs veicams nākamajam Saeimas sasaukumam, kuram līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim jāapstiprina jauna Valsts aizsardzības koncepcija. Kalniņš stāstīja, ka turpmākos gadus aizsardzības nozare plāno strādāt tādas sistēmas izveidošanā, kurā lielāka loma būtu visai Latvijas sabiedrībai.
Viens no tādiem pasākumiem ir, piemēram, Valsts aizsardzības mācība skolās. «Lai mēs pamazām saprastu – ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citas, «neaizsardzības ministrijas» - valsts aizsardzība ir pienākums visām valsts struktūrām un sabiedrībai. Mēs ejam uz visaptverošu valsts aizsardzību,» teica NBS komandieris.
Tādējādi, visticamāk, viens no nākamajiem aizsardzības investīciju mērķie kļūs Latvijas infrastruktūras uzlabošana un piemērošana sabiedroto spēku uzņemšanai, pārvadāšanai un treniņiem. NBS komandieris atzina, ka darbi šajā jomā ir kompleksi, saistīti ar ceļiem, lidostām un citām jomām, kur nepieciešama arī civilo struktūru iesaiste. «Bruņotajiem spēkiem ir jāuzlabo bruņojums, bet Satiksmes ministrijai tie ir ceļi un tilti. Tas ir kompleksu pasākumu ieviešana; nevar orientēties tikai uz šauru bruņoto spēku attīstību,» uzsvēra Kalniņš.