Nepilnas divas dienas pirms nošaušanas, 28. maija darba dienas beigās, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus iesniedzis pieteikumu maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanai, pretendentu rindā viņš iekļauts blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina Maksātnespējas administrācijas (MNA) mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Bunkus pieteikumu maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanai iesniedzis 28.maijā plkst.17.32 un administratoru pretendentu rindā patlaban viņam ir numurs 171. Bunkus biroja darbiniece, maksātnespējas administratore Jekaterina Galuška pieteikumu iesniegusi par minūti vēlāk, un patlaban viņai rindā ir kārtas numurs 172, bet maksātnespējas administratore Linda Brambate pieteikumu iesniegusi plkst.17.35, un viņas kārtas numurs rindā patlaban ir 173, liecina dati MNA mājaslapā.

Advokāts Aldis Gobzems sociālajā tīklā «Facebook» pauž izbrīnu par to, kā varēja gadīties, ka šie administratori rindā nonākuši blakus viens otram. Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem, Gobzems norāda, ka datorsistēmai būtu vajadzējis piešķirt viņiem visiem nejaušus rindas numurus, nevis sarindot pēc kārtas.

«Vai varētu būt tā, ka Ministru kabineta noteikumu «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas administratora amata kandidātus» 21.punkts par datora nejaušību ir fikcija? Vai varētu būt tā, ka Maksātnespējas administrācijas vadība bija saistīta ar Bunkus?» sociālajā tīklā «Facebook» vaicā Gobzems.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), lūgts komentēt Gobzema paustās aizdomas, svētdien aģentūrai LETA norādīja: «Populistu izteikumus nekomentēju.»

Jau iepriekš ziņots, ka Bunkus ar maksātnespējas administratora pienākumiem īpaši neaizrāvās, viņa galvenais ienākumu avots pēdējā laikā bija juridisko pakalpojumu sniegšana «Trasta komercbankas» administratoram Armandam Rasam. Iepriekš vēstīts, ka noslepkavotais Bunkus lobējis administratora Rasas kļūšanu par «Trasta komercbankas» likvidatoru. Bunkus savulaik ticies ar Saeimas deputātu Kārli Seržantu (ZZS) un piedāvājis viņa politiskajam spēkam «ziedojumus» apmaiņā pret balsojumu, kas ļautu likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) administratora amatā nokļūt Rasam.

Bunkus piedāvājis «ziedojumus», lai Rasa tiktu pie TKB administrēšanas

Portāls TVNET jau iepriekš rakstīja, ka Bunkus slepkavības iemesls pēc vairāku avotu versijām varētu būt vēlme tikt pie «īpaši garda kumosa». Iepriekš izskanēja versija, ka slepkavība, iespējams, saistīta ar «ABLV Bank» likvidācijas atļaušanu vai neatļaušanu. Šis jautājums esot bijis saistīts ar Bunkus interesēm. «ABLV Bank» likvidatoriem teorētiski ir iespēja tikt pie 400 miljoniem eiro. Bunkus bijis otrais numurs FKTK iesniegtajā kredītiestāžu likvidatoru amata kandidātu sarakstā.

Savukārt portāls «Pietiek.com» vēsta, ka viens no šādiem «kumosiem» teorētiski varētu būt AS Rīgas Kuģu būvētava, kura 28. maijā atklāja, ka tai līdz jūlija beigām ir noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Kā ziņots, Bunkus tika nošauts savā automašīnā «Range Rover» trešdienas, 30.maija, rītā plkst.8.40, Rīgā, pie Meža kapiem.

Slepkavībā tika izmantota furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas. Šai automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes.

«Range Rover», pie kuras stūres bija Bunkus, cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē. Automašīna braukusi virzienā uz Brāļu kapiem, nobraukusi no ceļa labajā pusē, nolauzusi ceļa zīmi un ietriekusies kapu nožogojumā, to sabojājot.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams