Vācijā trūkst apmēram viena miljona kvalificētu darbinieku - galvenokārt tehnoloģiju industrijā, būvniecībā un veselības aprūpē. Cenšoties šo problēmu risināt, vairāki uzņēmumi sākuši darbiniekus meklēt starp tūkstošiem bēgļu un patvēruma meklētāju, kas valstī ieradušies pēdējo gadu laikā, vēsta raidorganizācija CNN.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir programmatūras izstrādātājs SAP. «Kad ieraudzīju e-pastu ar tekstu «laipni lūdzam, SAP ir akceptējis tavu pieteikumu», tas bija brīnišķīgi,» stāsta 26 gadus vecais sīrietis Ammars Arans, kurš Vācijā ieradās 2016.gadā.

Viņš studēja informācijas sistēmu vadību, kad Sīrijā izcēlās karš. Arans devās uz Turciju, pēc tam uz Grieķiju un Balkāniem, līdz visbeidzot nonāca Drēzdenē - Vācijas strauji augošajā tehnoloģiju uzņēmumu centrā.

SAP viņam piedāvāja vietu trīs gadus ilgā studiju un darba programmā, kuras ietvaros notiek vācu valodas un programmēšanas kursi.

«Man jāmācās divkārt - gan datoru valoda, gan arī vācu valoda. Tas ir grūti, bet es zinu, ka šāda iespēja nenāk viegli un tas jau ir sasniegums,» intervijā portālam «CNN Money» sacīja Arans.

Tehnoloģiju uzņēmumi regulāri piedalās izstādēs, kur cenšas piesaistīt vietējo universitāšu studentus. Taču, kad SAP darbinieki sāka kā brīvprātīgie darboties bēgļu nometnēs, uzņēmums tajās saskatīja jaunu vietu, kur meklēt potenciālos darbiniekus.

SAP bēgļu programmā patlaban ir 150 cilvēki. Apmēram 50 no viņiem tiks piedāvāts darbs uzņēmumā.

Uzņēmumā strādā arī 40 gadus vecais Hosams Rezeks no Damaskas. Pirms kara viņš bija programmētājs Sīrijas telekomunikāciju kompānijā «Syrian Telecom». Kad SAP viņam piedāvāja tehniskā darbinieka vietu, viņš atteicās, paskaidrojot, ka viņa prasmes labāk noderētu kompānijas programmētāju komandā. Tagad viņš kā programmētājs strādā SAP Drēzdenes filiālē.

Kamēr Vācijas ekonomika piedzīvo izaugsmi, iedzīvotāju populācija sarūk un kļūst vecāka. 60% Vācijas uzņēmumu par savu lielāko problēmu uzskata kvalificētu darbinieku piesaisti, liecina Industriju un tirdzniecības kameras dati. Turklāt pērn atsevišķās industrijās jauna darbinieka atrašana prasīja līdz 100 dienām.

Vai Vācijā dzīvojošie bēgļi var atrisināt darba tirgus problēmas? Diez vai. Kvalifikācijas un valodas zināšanu trūkums ir lielākais iemesls, kāpēc daudziem bēgļiem ir grūti atrast darbu Vācijā, norāda Vācijas Industriju un tirdzniecības kameras vadītājs Volkers Treijers. Tāpēc vairāki uzņēmumi piedāvā apmācīt potenciālos darbiniekus.

Lai arī apmācības prasa materiālu ieguldījumu no uzņēmumu puses, SAP Drēzdenes biroja apmācību programmas vadītājs Niko Hercbergs saka, ka kompānijas pieredze ir bijusi tik pozitīva, ka citi uzņēmumi tai prasa padomu līdzīgu programmu ieviešanā. «Es gribētu iedrošināt visus uzņēmumus - vienkārši dariet to,» viņš norāda.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams