Ja jūs varētu uzstāties jebkur pasaulē, kur tas būtu?
Leja: Nu, kādi kuram sapņi?
Miks: Varētu tajā Red Rocks uzstāties.
Leja: Tas bija man arī pirmais variants.
Vaters: Es arī gribētu tur uzspēlēt, skaista koncertvieta tuksnesī!
Vai esat domājuši, kāda būtu jūsu dzīve, ja nebūtu to saistījuši ar mūziku?
Miks: Es īstenībā par to domāju kaut kad nesen, bija tāds pārdomu periods. Godīgi sakot, nevaru iedomāties, jo bungas spēlēju jau pusi sava mūža un otru pusi īsti neatceros. Pat nezinu, ko es darītu, laikam būtu sportists. Es biju vieglatlēts un domāju, ka būtu arī palicis vieglatlētikā un turpinātu savu darbību, bet uzradās tā mūzika, un tas bija tas, kas bija sirsniņā.
Leja: Es varētu piekrist Mikam, jo, ja paskatās no manas prizmas, tad tāda lieta kā mūzika ir paaudzēs jau bijusi un jau iedzimstot tā tev tiek barota no tiem līdzcilvēkiem ar to muzikālo fonu. Un tas, kas velkas līdzi, ko Miks arī pieminēja, - laikam latvieši bez tā, ka viņi ir dziedoša tauta, ir arī sportiska tauta. Tā laikam ir mentalitāte kaut kāda. Es pieņemu, ka droši vien kā vecaistēvs un tēvs es arī nodarbotos ar hokeju šobrīd.
Vaters: Es nezinu, es tiešām nezinu, nav jau tā, ka mēs pieceļamies visi no rīta un uzreiz spēlējam mūziku un, kad beidzam spēlēt, ejam gulēt. Mums ir pamatdarbs, katrs strādājam citādu pamatdarbu, bet nedomāju, ka tā ir tāda baigā mīlestība. Ir cilvēki, kam ir paveicies, ka viņiem ir viņu sapņu darbs mūzikā, ko viņi var darīt.
Kuri ir jūsu iecienītākie mūziķi uz Latvijas un pasaules skatuves?
Vaters: Es nesen pamēģināju divas dienas klausīties radio, lai uzzinātu, kas jauns pasaulē, jo mazliet kaut kam sekoju mūzikā līdzi, un man krasi atšķiras tā mūzikas izvēle. Bieži vien Miks uzliek kaut kādu savu mūzikas izvēli, kas man arī, ja ne uzreiz, tad mazliet vēlāk liekas labākā mūzika. Grūti pateikt, ļoti krasi atšķiras.
Leja: Mēs visi esam tādi iekšējie melomāni, pilnīgi godīga atbilde – mēs visi klausāmies kaut ko tādu, kas atbilst tā brīža emocijām.
Vaters: No rīta piecelies, ieslēdz radio, tur skan Aishas «Blēņas», visu dienu klausies tikai to, aizej uz darbu, tur uzliec Wu-Tang Clan, atnāc mājās, uztaisi vakariņas un uzliec Canibal Corpse pirms miega.
Miks: Pa lielam mūziku mēs klausāmies ļoti dažādu, un tas arī ir tas labākais, jo ir jāklausās dažāda mūzika, lai būtu tev tā muzikālā izaugsme.
Vaters: Ir ļoti daudz labas mūzikas, bet cilvēki saka, ka ir ļoti daudz sliktas mūzikas. Jā, es piekrītu, bet tāpēc jāpaskatās uz to daudzo labo mūziku, kas ir pieejama. Principā atkal kārtējo reizi čīkst, ka viss ir slikti, bet nemeklē labāko – tas ir Latvijas paradokss.
Uz beigām pēdējie vārdi, pastāstiet cilvēkiem, kāpēc viņiem jānāk uz jūsu koncertiem?
Vaters: Ja cilvēks vēlas labu rokmūziku un skaļu, tai pašā laikā ļoti muzikālu.
Leja: Arī beidzot paklausietīes, kā tas skan trijatā, nevis četratā. Es domāju, līdz šim vēl vilšanās nav bijusi ne no viena cilvēka.
Vaters: Cilvēkiem vienkārši ir jānāk uz koncertiem, es runāšu par visiem, jo, attīstoties vairāk youtube ērai, cilvēks paliek slinkāks apmeklēt dzīvos pasākumus. Tāpēc saku, lai nāk uz mūsu koncertiem, lai apmeklē citu grupu koncertus, jo tu jau to kaifu nenorausi, youtube klausoties to dziesmu, tu nejutīsi to emociju, enerģiju.
Vai ir vēl kādi komentāri?
Vaters: Jā, Bandcamp var atrast mūsu jaunāko dziesmu «Answers», kamēr tāa vēl mēģina uzprojektēties uz citām platformām. Youtube tai ir video. Mīliet sevi un nāciet uz mūsu koncertiem!
«Indygo» jaunā singla «We’re Fragile Like a Flower» prezentācijas koncerts 19. maijā plkst. 22 Latvijas 1. Rokkafejnīcā.