Pasaules hokeja čempionāta 10. dienā Dānijā tiek aizvadītas četras spēles. Dienas pirmajā mačā Herningā B apakšgrupā ASV ar 9:3 sagrāva Norvēģiju, kamēr Kopenhāgenā A grupā Čehija ar rezultātu 6:0 sakāva Franciju. Vācija Herningā ar 3:2 papildlaikā negaidīti pieveica Somiju, bet Kopenhāgenā Šveice ar 3:5 kapitulēja Zviedrijas hokejistiem.

Vācijas un Somijas cīņa sākās prognozējami, jo trešajā minūtē somus vadībā izvirzīja Ēlvi Tolvanens, tomēr pārliecinošs turpinājums šīs izlases izpildījumā nesekoja. Tā vietā vācieši Frederiks Tifelss un Bjerns Krups vadībā izvirzīja olimpiskos vicečempionus.

Līdz ar to Vācija noslēdzošo periodu sāka ar 2:1 vadību. Somi visu trešo trešdaļu izdarīja lielu spiedienu uz pretinieku vārtiem, tomēr vācieši ļoti disciplinēti aizsargājās. Viņus gan iegāza Tifelsa noraidījums 57.minūtē, un vairākumu nedaudz vairāk nekā divas minūtes līdz pamatlaika beigām izmantoja viens no turnīra rezultatīvākajiem hokejistiem Sebastians Aho.

Pamatlaikā uzvarētāji šajā mačā netika noskaidroti, tāpēc duelis turpinājās pagarinājumā. Tā sākumā aktīvāk uzbruka Somija, tomēr vācieši lieliski izmantoja pretuzbrukumu, 63.minūtē vārtus gūstot Markusam Eizenšmitam.

A grupā ne to vieglāko maču aizvadīja Zviedrija, kas ar 5:3 pārspēja Šveici.

Šīs spēles laikā pēc Jona Klinberja, Patrika Hornkvista un Mikaela Baklunda precīzajiem metieniem zviedri ieguva vadību ar 3:0, tomēr Šveices izlase nepadevās, un 45.minūtē Rafaels Diass panāca jau vairs tikai 2:3.

Tiesa, pēc tam Zviedrija atbildēja ar diviem vārtiem pēc kārtas, nodrošinot vēl vienu uzvaru.

Baltkrievija svētdien pēc zaudējuma 0:4 atvadījās no izredzēm saglabāt vietu augstākajā divīzijā. Baltkrievi elitē spēlēja 14 gadus pēc kārtas.

Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs līdz 15.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju.

To vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams