Latvijas hokeja izlase Herningā paveikusi vēl vienu mazo varoņdarbu. Ar 3:1 uzvarēti Phjončhanas olimpisko spēļu vicečempioni vācieši, kas zaudētājus praktiski atstāj aiz ceturtdaļfināla, bet uzvarētājiem vēl saglabājas lielas cerības tur spēlēt.

Principā tā bija spēle par 5. vietu Herningā. Vācijai pirms tās pieci punkti, mums - seši, pēc spēles mums deviņi, Vācijai tie paši pieci un divas spēles ar Kanādu un Somiju, kur punktu krājums diezin vai papildināsies.

Principā Vācijai šī bija pat svarīgāka spēle nekā mums. Un tāpēc vācieši jau ar pirmo iemetienu sāka savu dragājošo hokeju, kur ceļā uz vārtiem viss tiek nospiests vai nogrūsts malā.

It kā turpinājās mūsu spēle ar ASV, tikai ar atšķirību, ka amerikāņi tomēr spēlē hokeju, bet vācieši tikai dragā.

Phjončhanā tas deva rezultātu, Herningā vairs nedod. Turklāt šāds aktīvs uzbrukums ir bīstams... pašu vārtiem, kas bija redzams jau pirmās trešdaļas sākuma, kad mūsu uzbrucēju trio Ronalds Ķēniņš, Rodrigo Ābols un Rūdolfs Balcers vismaz divas reizes izslidoja trijatā pret diviem vāciešiem.

Negribu pārspīlēt neviena lomu, bet pēc Šveices čempionāta play-off ļoti labā fiziskā kondīcijā atrodas Ķēniņš, kurš var riņķot nenoguris šurpu turpu. Un tā nav skriešana kā jātniekam bez galvas - Ronis pārsvarā ir tur, kur ripa būs. Tā bija arī pirmo vārtu guvumā.

Boba Hārtlija komentārs: «Tas bija neticami – turnīra labākie vārti. Lieliska Balcera darbība ļāva izveidot divi pret vienu pretuzbrukumu. Ābols varēja mest pats, un tajā brīdī nemaz neredzēju Roniju. Kad Rodrigo atdeva piespēli, pie sevis domāju: kāpēc?! Un tad Ronijs parādījās pie tukšiem vārtiem. Neticama kombinācija trīs uzbrucēju izpildījumā.» Turklāt abi ieroču pienesēji ir ļoti jauni - Rūdolfs (1997), Rodrigo (1996). Lai gan šie bija ļoti smuki vārti, man liekas, ka vāciešiem viņu vietu norādīja Guntis Galviņš. Ir daudz dzirdēts stāstu par vārtiem ģērbtuvē, talseniekam iznāca vārti no ģērbtuves.

Vēl trešajā trešdaļā nebija aizritējušas 15 sekundes, kad Galviņa tālmetiens pārsteidza Vācijas izlases vārtsargu Treitli. Ripu lidojumu vārtos pabeidza Andris Džeriņš.

Savā Aiviekstes bezkauņas stilā paganījies pie Vācijas izlases vārtiem, Andris dažus soļus atkāpās, kaut kādā veidā viņa pretspēlētājs pakrita, pazaudējot ripu, un tai aiviekstietis bija klāt kā likts. Metiens - 3:0.

Nebija jau tā, ka Elvis Merzļikins mūsu vārtos saltu. Vācieši, kas daudz met pa vārtiem, Šveices vicečempionu nekautrējās traucēt 34 reizes, un 33 gadījumos Elvis palika kā karalis. Bija pat situācija, kad divi vācieši izslidoja divatā pret Elvi...

«Freibergs mani izglāba, Galviņš mani izglāba. Es glābju viņus, viņi glābj mani,» par saprašanos ar aizsargiem stāsta Elvis Merzļikins. Protams, nepamanīts nepalika fanu atbalsts.

«Ir grūtības, nav spēka, bet tad atveras otrā elpa, kad laukumā dzirdu - Elvi, Elvi!» Loģiski, ka pēc spēles Merzļikins pateicas saviem atbalstītājiem, veicot skaistu riņķi uz viņu pusi. Patīkami un skaisti.

Visticamāk, ka zemāk par 9. vai 10. vietu čempionātā mūsu komanda vairs nevar nokrist, bet es gaidu vēl vismaz vienu uzvaru, jo pēc uzvarām Latvijas komandas kapteinis vai kāds no viņa asistentiem «Bites» speciālkorespondentam «Scandic» viesnīcas bārā uzsauc pa «Grimbergen» alum. Vai pat diviem.

Jānis Matulis

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams