FOTO: TASS/Scanpix

9.maija jeb tā dēvētās Uzvaras dienas parāde Maskavas Sarkanajā laukumā jau gadiem ilgi ir viens no galvenajiem publiskajiem rituāliem valstī – šajā dienā Krievija ar militāro parādi piemin Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā pār nacistisko Vāciju. Šā gada pasākums gan ir kas vairāk par vēsturi un militāro «muskuļu» izrādīšanu, vēsta ASV medijs CNN.

9.maija parādi Maskavā apmeklē arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Viņa vizīte Maskavā notiek laikā, kad jaunu saspīlējumu pasaules ģeopolitiskajā situācijā izraisījis ASV prezidenta Donalda Trampa otrdienas paziņojums par ASV izstāšanos no Irānas kodolvienošanās.

Krievijai ar Izraēlu ir visai sarežģītas attiecības. Krievijai ir ciešas militāras saites ar Irānu, kas ir viena no Izraēlai naidīgākajām valstīm.

Parādē Sarkanajā laukumā Netanjahu varēs aplūkot arī to Krievijas militāro aprīkojumu, ko no Krievijas vēlas iegādāties Irāna, tādējādi stiprinot savu militāro arsenālu.

Krievijas un Izraēlas uzskati par Irānas kodollīgumu arī ir pilnīgi pretēji.

FOTO: TASS/Scanpix

Krievija vēlas, lai Irānas kodolvienošanās paliek spēkā, neskatoties uz ASV izstāšanos no tās.

Savukārt Netanjahu ir pārliecināts, ka Irāna ir melojusi par savu kodolprogrammu.

Komentējot ASV izstāšanos no Irānas vienošanās, Netanjahu otrdien paziņoja, ka «Izraēla pilnībā atbalsta [Donalda] Trampa drosmīgo lēmumu».

Neskatoties uz krasajām viedokļu atšķirībām, un pieaugošo konfrontāciju starp Izraēlu un Irānu, Netanjahu un Putinam ir ciešas «darba» attiecības.

Šādā kontekstā pagātne joprojām ir visnotaļ dzīva, raksta CNN.

Otrā pasaules kara jeb kā to dēvē Krievijā - Lielā tēvijas kara – lomu Krievijas kolektīvajā atmiņā ir grūti pārspīlēt.

Kopš Padomju Savienības sabrukuma Otrā pasaules kara noslēguma pieminēšana ir kļuvusi par Krievijas galveno patriotisma izpausmes platformu.

Kara vēsture gan ir ļoti politizēta.

«[Krievijas pašreizējais] režīms uzskata, ka tas ir tiešais visu slavenāko [militāro] uzvaru mantinieks, ieskaitot arī nacisma sakāvi Lielajā tēvijas karā, un tādējādi tas sevi padara imūnu pret jebkādu kritiku,» norāda Maskavas Kārnegī centra eksperts Andrejs Koļesņikovs.

Kremlis ir ieaudzinājis Krievijas iedzīvotājos paaugstinātu jūtīgumu pret Otrā pasaules kara jautājumu – jebkāda Padomju Savienības uzvaras atainošana kontekstā, kas nav izteikti varonīga, tiek pakļauta kritikai.

Citas valstis, kuras nepiekrīt Krievijas skatījumam, Krievija regulāri apsūdz vēstures «pārrakstīšanā».

Kopš Krievijas 2014.gadā veiktās Ukrainas piederošās Krimas okupācijas un aneksijas Krievijas attiecības ar Rietumiem ir nopietni saasinājušās.

Kopš Krimas aneksijas virkne pasaules līderu noraidījuši Kremļa «mūžīgā» saimnieka Vladimira Putina uzaicinājumus apmeklēt uzvaras dienas parādi.

Savukārt Netanjahu piedalīšanās šā gada pasākumā atkal ir paaugstinājusi šā gada «Uzvaras dienas» nozīmi.

9.maija parādē šogad piedalās arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.

Kā ziņo LETA, parādē pāri Sarkanajam laukumam devās aptuveni 13 000 karavīru, tanki un kodolraķešu sistēmas, kā arī 75 lidmašīnas un helikopteri. To vidū bija arī divi jaunākās paaudzes iznīcinātāji «Su-57».

CNN uzsver, ka 9.maija parāde vienlaicīgi ir gan vēstures pieminēšana, gan arī atklāta Krievijas militāro «muskuļu» izrādīšana.

Muskuļu demonstrēšana ir Putina jaunāko laiku ārpolitikas instruments. Šajā ziņā šogad nekas nav mainījies.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO