Kalnos pie Ķīnas un Mjanmas robežas 26 gadus vecais Džans asina bultas, gatavojoties medībām. Viņam, tāpat kā citiem lisu - galvenokārt kristīgai etniskajai minoritātei ar saknēm Tibetā -, arbaleti ir neaizstājama kultūras sastāvdaļa ar senām tradīcijām, vēsta aģentūra «Reuters».

Valstī, kurā pirms politiskajiem samitiem mēdz aizliegt virtuves nažu tirdzniecību, tomēr itin bieži sabiedriskās vietās var redzēt lisu ar saviem tradicionālajiem ieročiem rokās.

Lai arī pirms vairākiem gadu desmitiem tika ieviests medību aizliegums, policija medniekus soda visai kūtri. Džans un viņa draugi joprojām medī putnus un grauzējus, taču pirms aizlieguma lisu parasti izraudzījās lielākus mērķus, piemēram, lāčus un mežacūkas.

Arvien vairāk jauniešu darba dēļ pārceļas uz pilsētām, tāpēc Lušui arbaletu asociācijas vadītājs Ča Hairons bažās, ka tradīcija, kas aizsākās apmēram 200 gadus pirms mūsu ēras, varētu izmirt.

Ča vēlas saglabāt seno arbaletu kultūru kā sportisku tradīciju un piesaistīt jaunus interesentus no citām valsts daļām. «Mūsu arbaletu kultūrai jāienāk Ķīnas Nacionālajās spēlēs. Tai jābūt Āzijas spēlēs. Tai jābūt arī Olimpiskajās spēlēs! Lai cilvēki visā pasaulē saprot mūsu tautas kultūru,» viņš uzskata.

Lušui pašvaldība pēdējos gados rīko arbaletu šaušanas sacensības ar naudas balvām, cenšoties šādā veidā stimulēt interesi.

«Tas ir brīdis, kad varam sanākt kopā, lai parunātu un dalītos ar stāstiem,» stāsta 27 gadus vecais Dzuo Džeņfu, kurš marta beigās piedalījās šaušanas sacensībās.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams