Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti plkst.16 pēc Latvijas laika pārrunās naudas atmazgāšanas novēršanu savienībā, kā arī Facebook un Cambridge Analytica skandālu. Grozījumi naudas atmazgāšanas likumdošanā paredz to, ka nākotnē ikviens interesents varēs piekļūt informācijai par savienībā strādājoša uzņēmuma faktiskajiem īpašniekiem, stingrāku virtuālo valūtu regulējumu un labāku trauksmes cēlāju aizsardzību. Viens no šā likumprojekta ziņotājiem ir arī Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš.

Grozījumi tiek veidoti arī kā atbilde uz terorisma draudiem, kas pēdējos gados ir pieauguši un kļuvuši daudzpusīgāki. Pieaugot tehnoloģiju un komunikāciju attīstībai, finanšu sistēma ļauj slēpt un pārskaitīt līdzekļus visā pasaulē, šķērsojot robežas un jurisdikcijas. Tādējādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizētāji, nodokļu nemaksātāji, teroristi, krāpnieki un citi noziedznieki spēj noslēpt savas pēdas.

Teroristu un krāpnieku medīšana virtuālo valūtu un čaulas kompāniju pasaulē

Ar grozījumiem paredzēts ļaut kompetentām iestādēm uzraudzīt aizdomīgus darījumus ar virtuālo valūtu. Virtuālo valūtu pārvedumus ES valstu iestādes pašlaik nekādā veidā nekontrolē, jo konkrēti saistoši noteikumi, kas regulēto šādas kontroles noteikumus, nepastāv ne Savienības līmenī, ne atsevišķās dalībvalstīs. Lai pienācīgi reaģētu uz šiem riskiem, paredzēts nodrošināt tiesisko regulējumu strādājošām maiņas platformām, kā arī depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgi kā finanšu iestādēm, tiem būs jāpakļaujas noteikumam realizēt preventīvos pasākumus un ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Piedāvātajos grozījumos arī noteikts, ka kompetentajām iestādēm jānodrošina iespēja pārraudzīt virtuālo valūtu izmantošanu, bet valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām - spējas piesaistīt virtuālo valūtu adreses to īpašniekiem.

Deputāti arī identificējuši problēmas ne tikai terorisma finansēšanas jomā, bet arī finanšu darījumu pārskatāmībā visā pasaulē, kas liecina, ka starpniekuzņēmumi bieži atrodas ārzonu jurisdikcijās. Priekšlikuma mērķis ir novērst līdzekļu slēpšanu lielā apmērā, kas kavē efektīvu cīņu pret finanšu noziegumiem, un nodrošināt labāku uzņēmumu pārskatāmību, lai uzņēmumu faktiskie īpašnieki vai citi juridiskie veidojumi nevarētu paslēpties aiz nenorādītām identitātēm.

Grozījumi paredzēs, ka informācijai par faktisko īpašnieku jābūt publiski pieejamai. Tādā veidā pilsoniskā sabiedrība, tostarp prese vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēs labāk pārbaudīt informāciju un veicinās uzticēšanos uzņēmumu un finanšu sistēmas integritātei, uzskata likumprojekta autori. Tas var veicināt cīņu ar juridisku personu un juridisku veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu, palīdzot investoriem un ietekmējot reputāciju, ņemot vērā, ka ikviens, kas veiks ar tiem darījumus, zinās, kas ir to faktiskais īpašnieks.

Patlaban uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, ir pienākums reģistrēt informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem, tomēr šis pienākums nav attiecināms uz visiem Savienībā izveidotajiem trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem, kuriem ir līdzīgas iezīmes, piemēram, Treuhand, fiducie vai fideicomiso. Grozījumi paredz, ka pienākums reģistrēt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem būs arī minētajiem veidojumiem.

Likumprojekta ziņotājs Kariņš žurnālistiem tikmēr norādīja, ka pret teroristiskiem grupējumiem iespējams vērsties ne tikai militāri, bet arī finansiāli. Militāri Islāma Valsts ir zaudējusi savu teritoriju, bet turpina eksistēt - tādēļ nākamais veids, kā grupējumu apkarot, - vērsties pret tā naudas makiem.

«Pagājušā gadā tika Eiropā tika izveidots patiesā labuma guvēju reģistrs. Jaunā direktīva publiskos visu šo informāciju, reģistri būs pieejami jebkuram ES pilsonim. Tiek veidotu banku kontu turētāju reģistrs, kas būs pieejams tiesībsargājošajām iestādēm. Tāpat arī seifu turētāju reģistrs. Cīņa ir par anonimitāti un atklātību Eiropas finanšu sektorā. Lai to nevarētu izmantot netīras naudas skalošanai un terorisma finansēšanai,» sacīja Kariņš.

Par grozījumu EP deputāti lems pēc trešdienas debatēm - ceturtdien

Atbilde uz Facebook datu skandāla atklāsmēm

Reaģējot uz sociālā tīkla «Facebook» un «Cambridge Analytica» skandālu, EP deputāti trešdien diskutēs par ES pilsoņu datu aizsardzību internetā. Sagaidāms, ka deputāti uzsvērs datu aizsardzības nozīmi cīņā ar vēlēšanu ietekmēšanu. Paredzams, ka viņi arī aicinās «Facebook» vadību ierasties uz iztaujāšanu EP.

Uzņēmums «Cambridge Analytica» tiek vainots miljoniem «Facebook» lietotāju datu ieguvē bez viņu atļaujas. Šī informācija pēc tam izmantota 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Tiek lēsts, ka neatļautā veidā iegūta informācija par 87 miljoniem «Facebook» lietotāju, 2,7 miljoni no tiem ir ES iedzīvotāji. Nākot gaismā informācijai par datu noplūdi, EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni aicināja «Facebook» vadītāju Marku Zakerbergu uz EP. Arī Pilsoņu brīvību komiteja aicinājusi uzņēmumu skaidrot situāciju un notikušā ietekmi uz ES pilsoņu datu aizsardzību.

Eiropā pieaug bažas par to, kā interneta kompānijas izmanto savu klientu datus, un par «viltus ziņu» izplatīšanos tīmeklī. Īpašs satraukums ir par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās Eiropā, izplatot dezinformāciju un radot nesaskaņas ar sociālo mediju starpniecību. «Facebook» ir iesaistīts privāto datu aizsardzības skandālā pēc ziņām, ka Lielbritānijas datu analīzes firma «Cambridge Analytica», kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojusi 87 miljonu ASV vēlētāju «Facebook» profilu informāciju bez viņu atļaujas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams