Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieprasījuši uzsākt pret Ungāriju tiesisko procedūru par Eiropas Savienības (ES) pamatvērtību pārkāpšanu.

Šī prasība iekļauta EP Pilsonisko brīvību komitejas ziņojuma projektā, kurā norādīts uz 12 Budapeštas pieļautajiem pārkāpumiem. Ziņojuma autori cita starpā minējuši Konstitucionālās tiesas un citu tiesu sistēmas institūciju novājināšanu, korupciju, runas un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, kā arī mediju, nevalstisko organizāciju un pētniecības institūciju iebiedēšanu.

Ziņojuma projektā, kas publiskots tikai dažas dienas pēc Ungārijas parlamenta vēlēšanām, kurās līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns izcīnījis trešo pilnvaru termiņu, paustas arī bažas par bēgļu un minoritāšu pamattiesību pārkāpumiem.

Dokumenta autori aicina ES līderus iedarbināt bloka līguma 7.pantu, kas teorētiski varētu novest pie Ungārijas balsstiesību apturēšanas Eiropadomē.

7.pants jau pērn tika iedarbināts pret Poliju, Briselei apgalvojot, ka Varšavas īstenotās tiesu sistēmas reformas apdraud likuma varu un tiesu neatkarību. Tomēr līdz šim citas dalībvalstis ir izrādījušas maz entuziasma vērst pret Poliju sankcijas, tādējādi apdraudot divpusējās attiecības.

«Laiks izteikt vienīgi brīdinājumus ir pagājis. Mums jāiestājas par ungāru tautu, kuras tiesības apdraud tās valdība,» paziņojusi par dokumenta sagatavošanu atbildīgā EP deputāte Judīte Sargentīni, kas pārstāv Nīderlandes partiju «Zaļie kreisie» («GroenLinks»), kurā apvienojušies kādreizējie komunisti un citas galēji kreisās partijas.

Kā ziņojuma projektā apgalvo Sargentīni, viņas konstatētie «fakti un tendences» apliecina, ka Ungārijā pastāvot «sistemātiski draudi demokrātijai, likuma varai un pamattiesībām».

Pilsonisko brīvību komiteja par ziņojumu balsos jūnijā, bet EP plenārsēdē par to paredzēts balsojums septembrī. Lai ziņojums tiktu apstiprināts, par to jānobalso vismaz divām trešdaļām deputātu.

Tomēr mazticams, ka ziņojumam būs kādas reālas sekas.

Orbāna vadītā konservatīvā partija «Fidesz» ietilpst Eiropas Tautas partijā (EPP), kam ir lielākā frakcija EP, un līdz šim EPP izrādījusi maz entuziasma vērsties pret saviem ungāru kolēģiem.

Turklāt balsstiesību apturēšanai Eiropadomē nepieciešama vienprātīga visu pārējo dalībvalstu piekrišana, kuru panākt Briselei, šķiet, ir neiespējami.

Polijas gadījumā Ungārija pastāvīgi norādījusi, ka izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu iespējamās sankcijas pret Varšavu, un domājams, ka Polija arī rīkosies līdzīgi, Briselei vēršoties pret Ungāriju.

Tiesa gan, teorētiski iespējams arī vienlaicīgs balsojuma par Polijas un Ungārijas balsstiesību apturēšanu, kurā nedz Varšavai, nedz Budapeštai nebūtu balsstiesību.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams