Diskusijas laikā trešdien, 18.aprīlī, EP plāno uzsvērt datu aizsardzības nozīmi cīņā ar vēlēšanu ietekmēšanu. Nākot gaismā informācijai par datu noplūdi, EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni jau aicinājis «Facebook» vadītāju Marku Zakerbergu uz EP.

Nākamnedēļ 17.aprīlī no plkst.11 līdz 12.50 pēc Latvijas laika norisināsies arī diskusija par Eiropas nākotni ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tiešraidi no debatēm būs iespējams vērot EP majaslapā.

Tāpat 17.aprīlī EP notiks debates par aprites ekonomiku. Debašu laikā tiks izskatīti četri likumprojekti par sistēmu, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk. Noteikumi paredz, ka pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvaram jāpieaug no pašreizējiem 44% līdz 55% 2025.gadā. Atbilstoši ES statistikas biroja «Eurostat» datiem 2016.gadā Latvijā tika pārstrādāti nepilni 30% atkritumu, bet vairāk nekā 70% nonāca poligonos. Likumprojekts nosaka, ka 2035.gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10%. Deputātu balsojums par likumprojektiem notiks 18.aprīlī, kam plkst.14 sekos preses konference.

Vienlaikus 16.aprīlī EP notiks balsojums par nacionālajiem klimata aizsardzības un mežsaimniecības plāniem. Līdz 2030.gadam par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, celtniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītais CO2 izmešu apjoms, bet mežu izciršana pilnībā jākompensē ar jauniem stādījumiem. EP deputāti likumprojektu papildinājuši ar noteikumu, ka pēc 2030.gada dalībvalstīm būtu jāparūpējas, lai CO2 piesaistījumi pārsniegtu emisijas. Balsojums par likumprojektu notiks 17.aprīlī, pēc kura paredzēta arī preses konference.

Plenārsesijas laikā 17.aprīlī notiks arī balsojums par likumprojektu, lai nodrošinātu informācijas pieejamību par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem. Izmaiņas ES direktīvā par naudas atmazgāšanas novēršanu paredz, ka nākotnē ikviens interesents varēs piekļūt informācijai par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem. Ja EP deputāti piekritīs izmaiņām, sabiedrība pirmo reizi iegūs iespēju piekļūt informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašumiem. Grozījumu mērķis ir izskaust čaulas jeb pastkastīšu firmas, kas to faktiskajiem īpašniekiem ļauj palikt neatklātiem. Grozījumi paredz arī stingrāku virtuālo valūtu regulējumu un labāku trauksmes cēlēju aizsardzību. Viens no likumprojekta ziņotājiem ir EP deputāts Krišjānis Kariņš (EPP).

Vienlaikus plenārsesijas laikā 17.aprīlī notiks galīgais balsojums par ēku energoefektivitātes stiprināšanu. Atbilstoši atjauninātajiem noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģijas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanai, lai līdz 2050.gadam panāktu ēku fonda dekarbonizāciju. Atskaites punkti būtu jānosaka arī 2030. un 2040.gadam.

Tāpat EP trešdien, 18.aprīlī, balsos par jauniem bioloģiskās pārtikas sertifikācijas un marķēšanas noteikumiem, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu ES. Savukārt 14.aprīlī EP deputāti diskutēs par Slovākija žurnālista Kujacka slepkavības ietekmē izstrādāto rezolūciju ES žurnālistu aizsardzībai, kas balstīta sešu deputātu delegācijas secinājumos, kas veikti pēc Slovākijas apmeklējuma šā gada 8. un 9.martā. Balsojums par rezolūciju notiks 19.aprīlī.

Plenārsesijas laikā 17.aprīlī deputāti debatēs par Sīriju, Krieviju un sarunām ar Ziemeļkoreju. EP vērtēs Krievijas agresīvo rīcību starptautiskajā arēnā, atbalstot Bašara al Asada režīmu Sīrijā, īstenojot Krimas aneksiju, iejaucoties citu valstu vēlēšanās un, iespējams, pielietojot nervu sistēmai toksisko vielu «Novičok» uzbrukumā bijušajam Krievijas izlūkdienestu darbiniekam Sergejam Skripaļam un viņa meitai. Pēc debatēm tiks izstrādāta rezolūcija, par kuru EP balsos maijā.

Visbeidzot 18.aprīlī EP deputāti diskutēs par draudiem, ko sabiedrības veselībai rada rūkošā uzticēšanās vakcinācijai. Tiek lēsts, ka no 2008.gada līdz 2015.gadam Eiropā apmēram 215 000 cilvēku saslima ar slimībām, kuras būtu varēts novērst ar vakcīnu (neskaitot gripu). 19.aprīlī notiks balsojums par rezolūciju, kas paredz, ka vairāk caurskatāmības vakcīnu izvērtējumā un informācija par ieguvumiem un iespējamajiem blakusefektiem ļautu atjaunot sabiedrības uzticēšanos.

Citu jautājumu vidū, kurus EP deputāti plenārsesijas laikā plāno apspriest, ir EP darba kalendārs un 2019.gada EP vēlēšanu datumi, Eiropas stratēģija proteīnaugu popularizēšanai, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ES, kā arī ES un Austrālijas Pamatnolīgums.

Vienlaikus apspriežamo jautājumu vidū ir progress, kas panākts virzībā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un globālo paktu par bēgļiem, Eiropas aizsardzības rīkojumu īstenošana, Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu un līguma noteikumu par dalībvalstu parlamentiem īstenošana.

EP plenārsesija norisināsies no šā gada 16.aprīļa līdz 19.aprīlim.