Sociālā tīkla «Facebook» dibinātājs Marks Zakerbergs otrdien ASV Kongresā atbildēja uz senatoru jautājumiem saistībā ar 87 miljonu lietotāju datu nodošanu nepienācīgā veidā politisko konsultāciju uzņēmumam «Cambridge Analytica». «Tā bija mana kļūda, un es to nožēloju,» teica Zakerbergs, uzņemoties personīgu atbildību par notikušo. Taču «Facebook» lobēšanas aktivitātes un ziedojumi politiskajām partijām devuši uzņēmumam vērā ņemamu ietekmi Vašingtonā, kā rezultātā diez vai gaidāmas stingras patērētāju datu aizsardzības reformas, vēsta pētnieciskās žurnālistikas organizācija «The Center for Public Integrity».

Eksperti uzskata, ka ar «Facebook» ietekmi un Zakerberga vainas uzņemšanos varētu būt pietiekami, lai apslāpētu turpmākas diskusijas par stingrām lietotāju datu aizsardzības regulām, kas varētu ietekmēt «Facebook» un citus tehnoloģiju industrijas milžus.

«Facebook» nesen paziņoja par plāniem ieviest centralizētu sistēmu, kas dotu lietotājiem plašākas iespējas kontrolēt savus privātuma un drošības uzstādījumus, kā arī ierobežot tās informācijas apjomu, ko reklāmdevēji var izmantot savu reklāmu mērķauditorijas atlasīšanai. Tomēr daži eksperti pauduši viedokli, ka Zakerberga kļūdu atzīšana un nožēlas pilnais tonis neko daudz nenozīmē.

«Ja no pagātnes esam kaut ko mācījušies par «Facebook», tad viņi ir gatavi publiski stāstīt vienu, bet aizkulisēs darīt ko citu,» uzsver Džordžtaunas Universitātes Privātuma un tehnoloģiju centra izpilddirektors Alvaro Bedoja.

Aizkulisēs tehnoloģiju kompānijas - redzamākās no tām ir «Facebook», «Amazon» un «Google» mātesuzņēmums «Alphabet» - tiek pamatīgi lobētas Vašingtonā, atklājās «The Center for Public Integrity» izmeklēšanā 2016.gadā. «Facebook» ar lobēšanu un ziedošanu politiskajām kampaņām aktīvāk sāka nodarboties 2009.gadā - piecus gadus pēc dibināšanas un labu laiku pirms šaubīgās datu nodošanas «Cambridge Analytica» rokās ap 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu laiku.

Ar katru gadu lobēšanā ieguldītā naudas summa palielinās. 2017.gadā «Facebook» lobēšanai tērēja 11,5 miljonus ASV dolāru. Salīdzinot ar 2016.gadu, tēriņi palielinājušies par 32%, bet salīdzinājumā ar 2009.gadu - par 5000%, liecina bezpeļņas organizācijas «Center for Responsive Politics» dati. «Facebook» gan joprojām atpaliek no «Amazon», kas pērn lobēšanai iztērēja 13 miljonus dolāru, un «Alphabet», kas iztērēja 18 miljonus dolāru.

Tehnoloģiju kompāniju trijnieka darbinieki un politisko aktivitāšu komitejas arī palielinājušas ziedojumu apjomu politiķu kampaņām. Pēdējā vēlēšanu ciklā, kas noslēdzās 2016.gadā, «Facebook» politiskajām kampaņām ziedoja vairāk nekā 4,6 miljonus dolāru. Gatavojoties 2018.gada ASV Kongresa starpvēlēšanām, līdz martam tika iztērēti 800 000 dolāri. To vidū ir dāsni ziedojumi vairākiem politiķiem Senāta komitejā, kas Zakerbergu izjautāja.

Līdz šim tehnoloģiju kompānijas stratēģija bijusi ļoti veiksmīga. Pēdējais likumprojekts par patērētāju datu aizsardzību ASV Kongresā tika pieņemts 2009.gadā - tieši tajā gadā Silīcija ielejas milži sāka ieguldīt lielas summas lobēšanā. Pirms tam kopš 1968.gada Kongress vidēji reizi divos gados apstiprināja jaunu likumprojektu par patērētāju datu aizsardzību.

Ir grūti iegūt Kongresa atbalstu likumprojektam, kas varētu negatīvi ietekmēt veselu industriju, kurā nodarbināti tūkstošiem cilvēku un kura darbojas ar desmitiem miljardu dolāru lielu peļņu. It īpaši, kad nozīmīga daļa no šīs peļņas tiek izmantota, lai nepieļautu jaunu datu regulu ieviešanu.

«Ja domājat, ka ir grūti pieņemt likumu, kas regulē lobija mīļāko klientu, pamēģiniet pieņemt tādu, kas regulē visus viņa mīļākos klientus,» norāda Bedoja.

«Facebook» nesniedza komentāru «The Center for Public Integrity» žurnālistiem, bet norādīja uz «Facebook» politiskās iesaistes vadlīnijām, kas lasāmas vietnē. ««Facebook» ir svarīgi izveidot attiecības ar ievēlētajām amatpersonām un amatu kandidātiem, kuriem ir līdzīga vīzija par atvērtu internetu un inovāciju kultūru,» tur teikts.

Tehnoloģiju kompānijas ar lobēšanu nodarbojas arī štatu līmenī. Ceturtdien Ilinoisas štata likumdevējiem tiks prezentēti argumenti par grozījumiem Ilinoisas biometrisko datu aizsardzības likumā, kas ir viens no stingrākajiem visās ASV. Likums regulē tādas tehnoloģijas kā sejas vaibstu atpazīšana. Ja tiks pieņemti plānotie grozījumi, kuriem ir Ilinoisas Tirdzniecības kameras atbalsts, likums turpmāk attieksies tikai uz «konfidenciālu un sensitīvu informāciju». Pašreizējā likuma kritizētāji norāda, ka tajā sniegtā biometrisko datu definīcija esot pārāk plaša un radot uzņēmumiem nepamatotu tiesu darbu risku.

Pret «Facebook» patlaban ierosināta lieta par šā likuma pārkāpšanu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams