TVNET: Tiem, kuri iepazinuši tevi kā Žigi - ceļotāju, pastāsti ko vairāk par sevi!
Žigis: Pilnais vārds man ir Žigimants Krēsliņš, bet kaut kā no laika gala ir iegājies, ka mani sauc par Žigi. Draugi, darbā, ģimenē mani tā sauc. Kad kāds sauc pilnā vārdā, ir pat mazliet jocīga sajūta, jo šķiet, ka esmu sataisījis sūdus.
Jau gandrīz 20 gadus esmu liepājnieks, gan pēc pieraksta, gan dvēseles stāvokļa. Vidusskolu un profesionālo skolu gan pabeidzu Rīgā, bet universitāti jau Liepājā.
Ikdienā strādāju ar bērniem un jauniešiem, palīdzot pavadīt brīvo laiku, organizējot apmācības un nometnes. Strādāju biedrībā «Liepājas Jaunie Vanagi», un tas ir mans sirdsdarbs. Daru to brīvprātīgi, nesaņemot atlīdzību. Bet ir lietas, kas ir svarīgākas par naudu, un, redzot, kā bērni aug gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, ir liels gandarījums.
Kā radās ideja par video filmēšanu?
Ideja radās diezgan spontāni. Sakrita vairāki apstākļi. Viens bija tas, ka iepriekš rakstīju (rakstu joprojām) stāstiņus. Man pašam tie ļoti patika, un patika arī citiem. Bet daudzi teica, ka slinkums lasīt, uzfilmē kaut ko. Ceļojot arī tika redzēti visādi frīki, gan reāli lauķi, kas tikuši ārpus Latvijas un tagad tēlo sabiedrības krējumu, gan arī «inteliģence», kas vispār nekad brauciena laikā nenoiet zem 2% promilēm... Pamazām radās doma par tādiem uztaisīt nelielus sižetiņus. Kur ņemt aktierus? Pag, bet es tak pats neesmu slikts... Braucienā pa Skotiju radās pirmie viģiki, kuros attēloju reāli satiktas personas brauciena laikā. Mazliet piefantazēt, un sižets gatavs!
Tavi video lielākoties tiek uzņemti ārzemēs...
Jā, ceļoju, cik vien varu. Citi krāj naudu jaunai mašīnai, jaunam telefonam vai drēbēm. Mani tas neinteresē. Joprojām braucu ar savu veco fordiņu, lietoju telefonu ar ieplīsušu ekrānu un neiepērkos dārgos veikalos. To cenšos iemācīt arī bērniem. Jaunas fīčas nedod gandarījuma sajūtu. Emocijas un atmiņas gan.
Esmu gan projektu ietvaros, gan stopējot, gan citādi ceļojot pabijis vairāk nekā 60 valstīs.
Mans sapnis ir pabūt visās. Konkrētas mīļākās vietas man nav. Ļoti patīk Dienvidamerika, un tuvākajā laikā plānoju tur atgriezties vēlreiz. Eiropā mana mīlestība ir Slovēnija. Ļoti labprāt vēlreiz dotos uz Indonēziju...
Labākās atmiņas ir no skaistām vietām, bet arī no tādām, kur bijuši visādi interesanti starpgadījumi vai daudz «parafīna». Par parafīnu saucu gadījumus, kas parasti normālam cilvēkam uzdzītu panikas lēkmes, bet, tā kā esmu daudz ceļojis, izbaudu šādus momentus. Piemēram, vēlu vakarā ierodies svešā valstī, tevi mēģina apčakarēt taksisti, tad rezervētais hostelis nav atrodams, utt. Tas labi paliek atmiņā. Bet, ja ir konkrēts jautājums par skaistākajām vietām, kur esmu bijis, tad, izvēloties vienu, teikšu - ASV nacionālie parki.