Par sniega tīrīšanu no jumta un rudens lapu izvešanu pirms pieciem gadiem. Tie ir tikai daži no pakalpojumiem, par kuriem SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) grasās piedzīt maksu no Tvaika ielas 56. nama Rīgā iemītniekiem. Iedzīvotāji saka: tas ir absurds! Šādus pakalpojumus viņi neesot saņēmuši, turklāt pirms diviem gadiem izveidojuši mājas apsaimniekošanas biedrību.

Izlasījis rakstu «Mēs jūs piespiedīsim maksāt «vecus rēķinus». RNP pret iedzīvotājiem», dzīvokļu īpašnieku biedrības «Tvaika 56» valdes loceklis Guntars Auders vērsās TVNET, lai izstāstītu par to, kā tiesas ceļā tika risināti dzīvokļu īpašnieku un RNP konflikti laikā, kad iedzīvotāji nolēma atteikties no RNP pakalpojumiem un izveidot mājas apsaimniekošanas biedrību.

Kad šķita, ka Tvaika ielas 56. nama 18 dzīvokļu īpašnieku vētrainajām attiecībām ar RNP ir pielikts punkts, RNP izspēlēja pēdējo kārti - atsūtīja vecus, pēc iedzīvotāju domām, «mistiskus rēķinus».

«Stāsts sākas ar to, ka mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki (Rīga, Tvaika iela 56) 2016.gadā nolēma izvedot dzīvokļu īpašnieku biedrību un atteikties no RNP sniegtajiem «pakalpojumiem». Pārņemot apsaimniekošanu no RNP, mājai bija izveidojies finanšu līdzekļu uzkrājums nedaudz virs 16 000 eiro. Brīdī, kad apsaimniekošanas tiesības tika pārņemtas un RNP bija jānodod biedrībai arī uzkrātie finanšu līdzekļi, sākās interesantākās lietas,» stāstu sāk Auders.

«RNP apgalvoja, ka nekāda uzkrājuma fonda nav. Biedrība iesniedza prasību tiesā, un tiesa pilnā mērā atzina biedrības prasību par pamatotu un lēma, ka RNP ir jāatmaksā visa uzkrājumu fondā iemaksātā nauda.»

Uzkrājumu RNP Tvaika ielas iemītniekiem atdeva, tomēr likumīgos procentus samaksāja tikai pēc kārtējās vēstules ar pretenzijām saņemšanas no biedrības.

Auders saka, ka tālākā notikumu secība bija līdzīga kā Vesetas ielas gadījumā. Vairāki šā nama iedzīvotāji saņēma brīdinājumu par desmit gadus veciem komunālo maksājumu parādiem, par kuriem iedzīvotāji pat nenojauta. Arī Tvaika ielas 54. nama iedzīvotāji saņēma pirmstiesas brīdinājumus «par kaut kādu mistisku parādu».

«Pēc mājas iedzīvotāju lūguma skaidrot parāda izcelsmi RNP visiem mājas iedzīvotājiem nosūtīja papildu brīdinājuma vēstules par parādu un skaidrojumu, ka parāds izveidojies 2011., 2012. un 2014. gadā par sniegtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem. Šobrīd biedrība ir nosūtījusi RNP vēstuli ar lūgumu sniegt papildu informāciju par parādu,» stāsta Auders.

Mājā ir tikai 18 divu un trīs istabu dzīvokļi. Attiecīgi to īpašnieki saņēma brīdinājumu par 80 un 120 eiro parādu. Auders uzskata, ka tas ir absurds, jo laikā, kad it kā radies parāds, cilvēki rēķinu nav saņēmuši. Pēc viņa domām, RNP grib izrēķināties ar biedrību, kas atteicās no pašvaldības uzņēmuma pakalpojumiem.

«To ikviens var saprast – kāpēc rēķini netika sūtīti iepriekš, bet tagad? Parāds esot par sniega tīrīšanu no jumta un mistisku lapu izvešanu. Šādu pakalpojumu neesam saņēmuši.»

RNP TVNET iepriekš apliecināja, ka ikvienu parādu iespējams identificēt, atšifrējot katru konkrēto pakalpojuma pozīciju un laika posmu, kad veidojies parāds.

Tomēr būtisks faktors saistībā ar RNP iedzīvotājiem sūtītajiem «vecajiem rēķiniem» ir Komerclikumā noteiktais triju gadu komercdarījumu noilgums. Kā TVNET iepriekš norādīja Latvijas Tiesībsarga birojā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, prasījums ir zaudējis spēku, ja prasītājs triju gadu laikā nav veicis likumiskas darbības parāda atgūšanai.

Šo argumentu RNP noraida: «Komerclikuma 388. pants nosaka, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Pārvaldīšana nav uzskatāma par tiesisku darījumu, kas saistīts ar komercdarbību, līdz ar to nav piemērojamas šajās tiesiskajās attiecībās Komerclikuma normas, tai skaitā Komerclikuma 406. pants, kas nosaka trīs gadu noilgumu.

Pārvaldīšanas tiesiskās attiecības regulē speciālās tiesību normas - likums «Par dzīvokļa īpašumu», Dzīvokļa īpašuma likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un Civillikuma normas. Tiesību normas norāda uz to, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums segt pārvaldīšanas izdevumus izriet nevis no tiesiska darījuma, bet gan no likuma, līdz ar to tiesiskām attiecībām nav komercdarījuma pazīmju.»

Auders nepiekrīt RNP un saka: «Mani šokē RNP apgalvojums, ka prasījumiem pret patērētājiem nav piemērojams Komerclikuma 406. pants, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.» Auders saka, ka vismaz divos tiesas spriedumos par līdzīgu priekšmetu, kur prasītājs bija RNP, tiesa ir atzinusi, ka Rīgas dome, izveidojot SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», veic publiskas personas komercdarbību nozarē, kurā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu. RNP realizē komercdarbību un līgumiskajās attiecībās uzstājas kā komersants.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams