Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas tiesībsargājošās iestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības jurisdikciju, nosakot drošības līdzekļus Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Intervijā telekanāla LNT raidījumā «900 sekundes» viņš uzsvēra, ka Latvijas jurisdikcija ir suverēna, un nevar būt noteikti aizliegumi cīņā pret korupciju. Nevar būt aizliegums vērsties pret augstu valsts amatpersonu, ja ir pamatotas aizdomas par korupciju.

Viņš pieļāva, ka, iespējams, varētu būt notikusi nepareiza terminu tulkošana un ir izskanējis, ka Latvijas Bankas prezidents ir atbrīvots no amata. Kalnmeiers uzsvēra, ka Rimšēvičam ir noteikti drošības līdzekļi, tostarp nodarbošanās aizliegums. Tas noteikts uz pirmstiesas izmeklēšanas periodu un neviens viņu no amata nav atbrīvojis.

Ģenerālprokurors arī informēja, ka izmeklēšana Rimšēviča lietā norit saskaņā ar izstrādāto plānu. Notiek izmeklēšanas un procesuālās darbības kā arī viedokļu sagatavošana Eiropas tiesai.

Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām.

ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu «pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,» aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.

ECB prezidents Mario Dragi savā pēdējā preses konferencē marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas attiecībā uz šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.

Arī Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.

Rimšēviča pārstāvis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot ECB padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.

Kā skaidroja Vārpiņš, Nacionālo centrālo banku vadītājiem ES un arī Latvijas tiesību līmenī ir nostiprinātas amata neatkarības garantijas. Tās izpaužas tādā veidā, ka nacionālo centrālo banku vadītājus no amata var atcelt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja persona ir notiesāta ar spēkā stājušos spriedumu. ES un arī Latvijas tiesības neparedz Latvijas Bankas vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB šogad sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO