Pēc Pirmā pasaules kara Ungārija uz robežas ar Dienvidslāviju uzslēja žogu ar mīnu lauku tā tuvumā. Militārajā zonā dzīvojošie cilvēki, īpaši etniskie serbi, šajā laikā tika īpaši uzmanīti, vēsta aģentūra «Reuters». 50. gados, uzlabojoties kaimiņu attiecībām, žogs tika nojaukts. Taču 2015.gadā uz robežas tika uzbūvēts jauns žogs, valdībai reaģējot uz migrācijas krīzi Eiropā. Lai arī migrantu plūsma ir apsīkusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, premjerministra Viktora Orbāna valdības pretimigrācijas propagandai pierobežā atbalstītāju netrūkst.

84 gadus vecā Terēze Majstroviča visu mūžu nodzīvojusi mazā ciematiņā Ungārijas pierobežā. Viņa ir redzējusi vācu, krievu un ungāru karavīrus maršējam pāri robežai Otrā pasaules kara gados un Dienvidslāvijas robežas nocietināšanu. Tagad viņa saka, ka baidoties no jaunā drauda, kas uzglūn no dienvidu puses, - migrantiem. Pēdējoreiz viņa migrantus redzēja 2015.gadā, kad simtiem tūkstoši migrantu šķērsoja robežu, cerot nokļūt Vācijā.

«Problēma tāda, ka viņi nav kristieši,» saka Majstroviča, ratiņkrēslā sēžot pie mājas un vērojot automašīnu plūsmu uz un no jaunatklāta robežpunkta.

«Esmu jau izskaitījusi 63 mašīnas,» viņa saka. «Tas ir pārāk daudz.» Viens no garāmbraucošajiem auto bija ārlietu ministra braucamrīks, smaidot saka sirmgalve. Viņai patīk pašreizējā valdība un premjera Orbāna partija «Fidesz», kam tiek prognozēta uzvara šodienas vēlēšanās. Partijas popularitāti baro stingrā iestāšanās pret migrāciju un tās simbols - ar dzeloņdrātīm apvilktais žogs uz robežas.

Foto: Reuters/Scanpix

Žogs ir labi redzams no Bačsentģorģas ciemata, kurā dzīvo 80 cilvēki. Tā iedzīvotāja Timea Komaromi arī uz migrantiem raugās ar piesardzību. «Viņi neko un nevienu neaiztika, nesagādāja nekādas problēmas,» par redzētajiem migrantiem stāsta Komaroni. Tomēr iepriekšējie migrācijas viļņi no bijušās Dienvidslāvijas un Kosovas viņai nesagādāja raizes. «Es tām ģimenēm pat devu gulašu. Bet šie cilvēki ir citādāki. Viņi nav kristieši,» saka sieviete.

Ciema iedzīvotāji par apkārtējo pasauli uzzina no ziņām valdības kontrolētajā televīzijā, kur bieži izskan pretimigrācijas propaganda. Kamēr «Reuters» fotogrāfe iemūžina žogu un dzīvi ciemā, vietējie viņu uzaicina uz baznīcu, uzcienā ar jēra gaļas sautējumu un iztaujā. Lai arī ko viņa teiktu, vietējie ir pārliecināti - viņa ir Briseles aģente, kas grib valstī iepludināt migrantus.

Foto: Reuters/Scanpix

2015.gada janvārī teroristi uzbruka satīras žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijai Francijā, kurā gāja bojā 12 cilvēki. Orbāns bija viens no 40 pasaules valstu līderiem, kas četras dienas vēlāk piedalījās demonstrācijā Parīzē par vārda brīvību un pret terorismu. Orbāns jau iepriekš bija iestājies pret imigrāciju, bet pēc šā notikuma sāka to izmantot daudz biežāk. 2015. un 2016. gadā Eiropa vienlaikus pieredzēja gan terorisma vilni, gan plašu migrantu pieplūdumu, un Orbāna retorika atrada arvien vairāk dzirdīgu ausu, raksta raidorganizācija BBC.

Liekot migrantus un teroristus vienā maisā, Orbāns centās vienlaikus piedāvāt gan vienkāršu situācijas skaidrojumu, gan tikpat vienkāršu risinājumu. Vairums migrantu ir nevis bēgļi, kas glābjas no kara un vajāšanas, bet gan ekonomiskie migranti - labas dzīves tīkotāji, skaidroja Orbāns.

2016.gada oktobrī Orbāns sarīkoja referendumu ar jautājumu, vai pilsoņi vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) Ungārijai «uzspiež migrantus». Variants «nē» saņēma 41% no nodotajām balsīm, taču vēlētāju aktivitāte bija pārāk zema, lai referendums būtu saistošs. BBC norāda, ka pretimigrācijas politikas popularitāte Ungārijā skaidrojama ar to, ka tikai 2% tur dzīvojošo cilvēku ir dzimuši citā valstī, taču viņiem spilgtā atmiņā ir pagātnes okupācijas varas.

«Ja mēs gribam ungārisku Ungāriju un eiropeisku Eiropu - un tieši to mēs gribam,» 2017.gada oktobrī sacīja Orbāns, «tad mēs arī gribam kristīgu Ungāriju un kristīgu Eiropu, nevis to, kas mums tagad draud - Eiropu ar jauktu sabiedrību un nekādu identitātes izjūtu.»

Orbāna popularitāti iedzīvotāju vidū vairoja arī vēršanās pret ES migrantu kvotām. Kā atbildi viņš izziņoja, ka uz robežas valsts dienvidu daļā būvēšot 175 kilometrus garu žogu. Aptaujas liecina, ka Orbāna un «Fidesz» stingrā pozīcija un «migrācijas kārts» izspēlēšana noveda pie pamatīga atbalstītāju skaita pieauguma 2015.gadā, kad politiskais spēks bija zaudējis divās papildvēlēšanās.

Migrācijas krīzes laikā Ungārijas dienvidu robežu šķērsoja simtiem tūkstoši migrantu, taču tikai retais palika valstī. Lielākā daļa migrantu bēga no konfliktu plosītās Sīrijas, Irākas un Afganistānas, taču viņu mērķis bija pārtikušās Rietumeiropas valstis.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams