Lai arī jaunākie pētījumi rāda, ka jauniešu vidū Eiropā reliģijas loma samazinās, arvien vairāk cilvēku sevi nepieskaita nevienai reliģiskai kustībai, tomēr svētdien vēl aizvien pasaules lielākās reliģijas (pēc sekotāju skaita) - kristietības piekritēji svin ļoti īpašus svētkus - pravieša Jēzus Kristus augšāmcelšanos.

Centrālie kristīgās baznīcas svētki - Kristus Augšāmcelšanos baznīcas atzīmē sākot jau no ceturtdienas vakara, līdz naktij no sestdienas uz svētdienu. Kopumā tās ir trīs svētās dienas, kad kristieši pagodina gan Kristus nāvi, gan viņa augšāmcelšanās noslēpumu.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. «Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: «Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies»,» raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot «Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!»

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Pasākumi

Klusajā sestdienā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks koncerts «Mūžīgo pakalnu ilgošanās», bet Lieldienās klausītāji tiek gaidīti Mazajā ģildē, kur skanēs Georga Frīdriha Hendeļa oratorija «Mesija».

Iesaistīties Lieldienu tradicionālajos rituālos, šūpoties, krāsot un ripināt olas, dziedāt, līdzdarboties dažādās aktivitātēs un vērot priekšnesumus varēs Kultūras pilī «Ziemeļblāzma», Kalnciema kvartālā un Kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks». Svētku pasākums «Lieldieniņa braukšus brauca» notiks arī Kultūras centrā «Imanta», kur būs gan koncerts, gan radošās darbnīcas bērniem.

Savukārt VEF Kultūras pilī apmeklētāji gaidīti koncertā «Mēs bijām spēlmanīši», kurā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi» un varēs iepazīt Lieldienu tradīcijas, iet rotaļās un dziedāt šiem svētkiem raksturīgās dziesmas. Ģimenes ar bērniem gaidītas arī kinoteātrī «Splendid Palace», kur notiks pasākums «Latvijas ainavas krāsās un skaņās». Tajā koncertēs Orķestris «Rīga», solists Daumants Kalniņš, bet zīmēšanas meistardarbnīcu vadīs mākslinieks Jānis Anmanis.

Svētku laikā bērni tiek aicināti arī uz bezmaksas kinoseansiem kinoteātrī «K. Suns» un uz muzeju «Rīgas Jugendstila centrs», kur būs skatāma izstāde «Lieldienas».

Sagaidot Lieldienas, pilsētvidē būs redzami pirmie šī gada svētku noformējuma plakāti. «Lielās jubilejas vienmēr ir atskatīšanās atpakaļ. Bet jebkurai pagātnes apzināšanai ir jēga tikai tad, ja, paņemot no vakardienas vērtīgāko, mēs atsperamies gājienam nākotnē. 2018.gada pilsētas svētku noformējumā mēs piedāvājam sakausēt galvaspilsētas pagātnes un tagadnes kultūras liecības - pilsētvidē skatāmus pieminekļus un skulptūras - ar mūsdienīgu grafisku risinājumu», saka šīs vizuālās koncepcijas veidotāji, reklāmas aģentūra «F un S». Plakātus radījis mākslinieks Krišs Salmanis, kas pārstāvējis Latviju Venēcijas mākslas biennālē un pagājušajā gadā saņēmis Purvīša balvu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams