Robežpārejas punkts starp abām ārkārtīgi atšķirīgajām Haiti jeb Espanjolas salas valstīm Karību salās – Haiti un Dominikānas Republiku – jebkuram eiropietim radītu zināmu apjukumu. Kaut atrodies Karību salās, sajūta ir gluži kā Āfrikā, jo robežu lielā plūsmā abos virzienos šķērso melnādainie franciski runājošie haitieši, kamēr spāniski runājošo dominikāniešu gaišākā ādas krāsa ir pamanāma gandrīz tikai robežsargu vidū.

Dominikānas robeža daudziem haitiešiem nozīmē vārtus uz labāk atalgotu darbu, kvalitatīvāku medicīnisko aprūpi, citiem vārdiem, uz labāku dzīvi. Lielais vairums haitiešu plūst pāri robežai uz turpat netālu īpaši izveidoto «robežtirgu», kur notiek aktīva tirdzniecība starp abu valstu iedzīvotājiem, tomēr daudzi haitieši dodas uz ievērojami bagātāko kaimiņvalsti labākas medicīniskās aprūpes meklējumos, piemēram, lai daudz drošākos apstākļos laistu pasaulē pēcnācējus.

Iedzīvotāju skaits abās valstīs ir apmēram vienāds – 10,5-11 miljoni, taču viņu labklājības un dzīves līmeņa atšķirības ir milzīgas, arī prognozētais dzīves ilgums dominikāniešiem (73,5 gadi) ir par 10,8 gadiem ilgāks nekā kaimiņiem (62,7).

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados abu valstu IKP uz vienu iedzīvotāju bija apmēram vienāds. Šobrīd Dominikānas Republikas IKP ir apmēram septiņas reizes augstāks, bet Haiti ir uzskatāma par nabadzīgāko Rietumu puslodes valsti. Arī ikgadējā IKP izaugsme Dominikānai ir apmēram 5%, kamēr Haiti tā nesasniedz pat procentu. Ja Dominikānā plaukst un zeļ tūrisma nozare, tad Haiti tā gandrīz neeksistē. Haitieši pamatā koncentrējas uz lauksaimniecību, kaut arī tieši Dominikānā ir daudz auglīgāka zeme. Haiti zemes auglīgums ievērojami mazinājās mežu izciršanas dēļ, kas aizsākās vēl koloniālajā ērā, kad salas rietumos tika izveidotas kafijas, tabakas un cukurniedru plantācijas, kur strādāja melnādainie vergi, kuru pēcteči šobrīd apdzīvo Haiti.

Kaut attiecības starp abām valstīm joprojām ir visai saspīlētas un daudziem pat Dominikānā dzimušiem haitiešiem ir nācies valsti pamest etniskās vardarbības dēļ, Dominikānas Republikā dzīvo apmēram pusmiljons haitiešu. Vienlaikus Dominikānas slimnīcas īsteno ļoti humānu politiku un laipni uzņem visus haitiešus, kas tajās ierodas pēc palīdzības. Nekāds medicīniskais tūrisms gan šeit nesanāk, jo haitieši par medicīniskajiem pakalpojumiem nemaksā. Pierobežas slimnīcās kaimiņvalsts pacientu ir ļoti daudz, ieskaitot HIV vīrusa ārstniecības centrus, tomēr statistika liecina, ka haitieši ārstēšanos pārtrauc vidēji pēc trim mēnešiem.

Dominikānas palīdzība Haiti ir ļoti nozīmīga, jo starp problēmām, ar kurām Haiti valdība nespēj pati tikt galā, ir arī daudzo dabas katastrofu seku novēršana. Salu pastāvīgi apdraud ļoti postošas viesuļvētras, zemestrīces, kā arī sausums un plūdi, kas ir īpaši bīstami nabadzīgām apmetnēm, kas izvietojušās pie upēm.

Katastrofu seku novēršanā ar visāda veida atbalstu aktīvi piedalās arī starptautiskas organizācijas, kā, piemēram, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO), Lielbritānijas labdarības organizācija «Oxfam» un virkne citu organizāciju, kas īpaši koncentrējas uz palīdzību Haiti, kurā katastrofas nodara daudz lielāku postu nekā Dominikānā un citās reģiona valstīs. Vienlaikus liels atbalsts tiek sniegts arī Dominikānas medicīniskās aprūpes sistēmai, kas tad savukārt visai nesavtīgi palīdz arī savai nabadzīgajai kaimiņvalstij, būtībā par vienas valsts naudu ārstējot citas valsts iedzīvotājus.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams