Līdz ar pavasara tuvošanos virkne pašmāju slavenību pastiprināti pievērsušās ne tikai sportiskās formas uzlabošanai, bet arī apkārtējās vides sakārtošanai. Tiesa, šogad ierasto talkošanu jau izkonkurējusi kāda pavisam jauna nodarbe – apņēmīga mājokļu atbrīvošana no nolietotajiem mobilajiem tālruņiem. Kā izrādās, gluži tāpat kā lielākā daļa ierindas latviešu, arī slavenības ir kaislīgi krājēji un līdz šim nelabprāt šķīrušies no vecajām ierīcēm par spīti tam, ka patiesībā tās ir bīstami atkritumi.

Dziedātāja Samanta Tīna par telefonu, kuru uzticīgi glabājusi, stāsta: «Esmu kaislīga «Samsung» telefonu fane, vienmēr manā īpašumā ir bijuši jaunākie «Samsung» modeļi, un šis bija lielisks un mīļš! Pat iedomāties nevarēju, ka varētu to nomainīt pret ko citu! Tā brīža vājība bija baltā krāsa aksesuāros un tehnikā, pat auto bija balts, tas lieliski mani papildināja. Bet nu, zirneklītis, kas piemeklēja mūs koncerta laikā, esot uz skatuves, uzņemot kārtējo «selfiju» ar publiku, lika sevi manīt un piespiedu kārtā sevi nolikt skapītī! Žēl, tāpēc arī neizmetu!»

Tiesa, populārā dziedātāja, tāpat kā daudzi citi Latvijā zināmi cilvēki, šo pieķeršanos šopavasar veiksmīgi pārvarējusi, iesaistoties akcijā «Visu cieņu vecajam telefonam!» un rosinot līdzcilvēkus neglabāt nolietotos mobilos tālruņus, bet gan nodot tos pārstrādei. Iztukšot atvilktnes no nolietotajiem telefoniem, tādējādi novēršot iespējamos vides piesārņojuma riskus, aicina arī citas slavenības, kas atzinušas, ka ir «krājēji»: TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare, aktieris Juris Žagars, bobslejisti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, autobraucēji Haralds Šlēgelmilhs un Kristaps Blušs, režisors Aigars Grauba un daudzi citi. Viņi savus nolietotos tālruņus jau novēlējuši pārstrādei, bet vēl pirms ierīču otrās dzīves sākšanas tie apskatāmi īpašā ceļojošā izstādē.

Autosportists Haralds Šlēgelmilhs atzīst, ka no telefona grūti šķirties, jo ar to saistās daudzas labas atmiņas: «Paldies senajam, uzticamajam draugam, kas mani pavadījis autosporta karjeras sākumos. Kritis pie lieliem un maziem ātrumiem, «baudījis» neskaitāmas asfalta virsmas visdažādākajās kartingu trasēs. Neskatoties uz to, ir līdz kaulam izturīgs un man godam kalpojis! Ar laba vēlējumiem nododu tālākajās gaitās - laiks palīdzēt citiem.»

Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš kā iemeslu, kādēļ vecais telefons vēl nav nodots pārstrādei, min emocionālo saiti ar ierīci: «Budisti apgalvo, ka cilvēku veido vairākas sastāvdaļas – gan viņa fiziskais ķermenis, gan maņas, gan zināšanas. Tāpat ir ar manu mobilo telefonu – tam ir gan fiziskais iemiesojums, gan spēja uztvert pasauli, to dzirdot, redzot ar kameras aci, ar GPS sensoriem sajūtot pārvietošanos telpā. Un, protams, tas zina ļoti daudz – manā telefonā ir atrodama gan adrešu grāmatiņa, gan kalendārs, gan piezīmes un neskaitāmi teksti. Telefonā ir kontaktu saraksts, ir arī ziņas par maniem draugiem un paziņām, telefona kalendārs ir visi mani dzīves notikumi, un piezīmes, protams, manas. Tātad telefons ir daļa no manas dzīves, varbūt pat daļa no manis paša? Un, kad pienāk laiks no tā šķirties, veco labo telefonu nomainīt ar jaunu, sajūta ir nedaudz jokaina. It kā daļa no sevis būtu jānomaina pret kaut ko citu, vismaz sākotnēji tukšu, svešu un nepazīstamu. Budisti uzskata, ka neviena no cilvēka sastāvdaļām nav pats cilvēks, tādēļ arī man ir jātiek vaļā no šīs sajūtas par veco telefonu kā daļu no sevis. Dakteri saka, ka mūsu organisma šūnas dzīves laikā nomainās daudzkārt. Tad nu arī laiks mainīt telefonu... Un, ja vecais labais var kādam kalpot, gan kā materiāls jaunam telefonam, gan kā ziedojums labdarībai, tad nu ir pienācis laiks no tā šķirties. Paliec sveiks!»

Savukārt režisors Aigars Grauba ir īsts «Apple» produktu fans – viņam bijuši gandrīz visi «iPhone», un par savu izvēli, kā arī to, kādēļ tik ilgi glabājis viedierīci plauktiņā, režisors stāsta: «Man iepriekš bija «Apple» datori, ko izvēlējāmies «Rīgas sargu» montāžai, jo bija programmas, kas darbojās tikai ar tiem. Iemīlēju šo tehniku. Mājas lapā uzzināju, ka ir radīts «iPhone», - noskatījos Stīva Džobsa prezentāciju. Pasaule bija izmainījusies uz visiem laikiem. Man to vajadzēja! Latvijā «iPhone» nebija pieejams. Ieraudzīju, ka tāds ir manam kolēģim – atvests no Amerikas. Meklēju internetā un atradu kontaktus, ka piedāvā nopirkt «uzlauztu» «iPhone». Maksāja 200 latus - tobrīd tā bija milzu nauda. Satikos ar pārdevēju, viņš nodemonstrēja, kā, ievietojot SIM karti, kam nogriezts stūris, var piezvanīt, var nosūtīt īsziņu - viss kārtībā, ierīce darbojas arī Latvijā. Atvadoties vēl pajautāju, vai varu viņam piezvanīt, lai kaut ko pajautātu, un viņš piekrita. Viņš nebija rēķinājies, ka man patīk zināt par tehniku visu. Man radās ļoti daudz jautājumu un uz katru vajadzēja atbildi. Otrajā dienā, pēc neskaitāmiem maniem zvaniem, šis pārdevējs beidzot neizturēja un pieklājīgi, bet jau ar izmisumu balsī teica, ka tas tomēr esot par daudz, viņš neesot nekāds telefona aparātu dīleris, kas var un kam ir pienākums atbildēt uz tik daudziem klienta jautājumiem. Vēl atceros brīdi Ņujorkas lidostā, kad ar ierastu kustību ielieku telefonu krekla kabatā, noliecos pēc somas un... telefons izkrīt un atsitas pret betona grīdu. Tajā mirklī patiešām izjutu, ka plaisa ir ne tikai telefona ekrāna stūrī, bet arī manā sirdī. Kopš tās reizes telefonu krūšu kabatā lieku tikai tad, ja to var aizpogāt.»

Iedvesmojot Latvijas iedzīvotājus pateikt ardievas saviem nolietotajiem un gadiem ilgi glabātajiem telefoniem, kampaņas «Visu cieņu vecajam telefonam» ietvaros slavenību telefoni ir apskatāmi pop–up izstādē «LMT» klientu apkalpošanas centros dažādās pilsētās. Tāpat līdz pat šā gada nogalei ikviens aicināts savā īpašumā esošos nolietotos mobilos tālruņus nodot pārstrādei «LMT» klientu apkalpošanas centros 60 vietās visā Latvijā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams