FOTO: AFP/SCANPIX

ASV, Kanāda, Austrālija un 16 Eiropas Savienības (ES) valstis paziņojušas par Krievijas diplomātu izraidīšanu saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai, pie kura sarīkošanas tās vaino Krieviju. Tā varētu kļūt par lielāko diplomātisko krīzi Krievijas un Rietumu attiecībās kopš Krimas aneksijas 2014.gadā. Raidorganizācijas BBC diplomātiskais korespondents Džonatans Markuss skaidro, ko šāda atbildes reakcija nozīmē Krievijai.

Kā ziņots, Lielbritāniju jau pametuši 23 izraidītie Krievijas diplomāti, uz ko Krievija atbildējusi ar tāda paša skaita britu diplomātu izraidīšanu. ASV paziņojušas par 60 Krievijas izlūkošanas virsnieku izraidīšanu, kamēr ES valstis izraidījušas dažādu skaitu diplomātu. Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļauj kādas Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā.

ES valstu līderi jau iepriekš nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.

Kolektīvā Krievijas diplomātu izraidīšana ir solidaritātes izrādīšana Lielbritānijai, raksta Markuss. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks norādījis, ka nevar izslēgt jaunas izraidīšanas tuvāko dienu laikā, kamēr Maskava apdomā savu atbildi.

Lai arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nekavējās norādīt, ka, «ļoti iespējams», notikušajā vainojama Krievija. Taču pēc tam ļāva ES, NATO, ANO un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) izvērtēt pierādījumus un apstiprināt britu gūtos secinājumus. Pacietības pilnā pieeja ir atmaksājusies.

Domājams, ka daļa vai vairums izraidīto Krievijas diplomātu bija izlūkošanas darbinieki. Līdz ar to izraidīšanas varētu iecirst vērā ņemamu robu Krievijas ārvalstu izlūkošanas aktivitātēs.

Diez vai Putins gaidīja šāda apmēra solidarizēšanos Rietumvalstu starpā, uzsver Markuss. Iespējams, notikusi pārrēķināšanās.

Krievija uzskatīja, ka Lielbritānija kļuvusi vāja un izolēta, kamēr ES aizņemta ar citiem jautājumiem, savukārt Trampa administrācija līdz šim vairījusies atklāti kritizēt Putinu. Taču Lielbritānijas, ES un ASV reakcija bija samērā vienota, lai gan Maskava varētu uzsvērt, ka ne visas ES dalībvalstis šīs diplomātiskās krīzes ietvaros ir vērsušās pret Krieviju.

Krievijas un Rietumu diplomātiskajās attiecībās gaidāms saspīlējuma periods. Taču runas par jaunu Auksto karu tomēr neesot pamatotas. «Krievija nav Padomju Savienība - globāls spēlētājs ar ideoloģiju, kas mobilizē cilvēkus visapkārt pasaulei,» raksta Markuss. «Pēdējos gados Putins koncentrējis Krievijas resursus vietās, kas Krievijai ir svarīgas, ar kurām tai ir spēcīgas vēsturiskās vai diplomātiskās saites. Būtībā Krievijas vara attiecas uz, kā saka krievi, «tuvajām ārzemēm». Tā var radīt draudus Gruzijai vai Ukrainai. Dīvainā kārtā pie «tuvajām ārzemēm» var pieskaitīt arī Sīriju.»

«Iespējams, Krievijas «vara» sasniegusi zenītu. Taču tā joprojām spēj sagādāt problēmas ar tādām metodēm kā hakeru uzbrukumi, informatīvais karš un ekstrēmisku politisko partiju atbalstīšana,» piebilst Markuss.

Skripaļs, kurš Krievijā 2006.gadā tika notiesāts par spiegošanu britu labā un vēlāk apmainīts, un viņa meita Jūlija 4.martā bez samaņas tika atrasti uz parka soliņa Solsberi. Viņi joprojām atrodas kritiskā stāvoklī slimnīcā.

Solsberi incidents atsauc atmiņā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju 2006.gadā Londonā. Ļitviņenko 2006.gada 1.novembrī viesnīcā Londonā 43 gadu vecumā tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs 210, un mira 2006.gada 23.novembrī.

Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas 2016.gada publicētajā ziņojumā Ļitviņenko slepkavības lietā teikts, ka viņa slepkavību, iespējams, apstiprināja Vladimirs Putins. Pēc izmeklēšanas rezultātu publicēšanas Lielbritānija izraidīja četrus krievu diplomātus.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO