Likvidatoru vai maksātnespējas administratoru atlīdzību ierobežojošie grozījumi Kredītiestāžu likumā būtu steidzami jāpieņem neatkarīgi no regulatoru lēmuma par AS «ABLV Bank» nākotni, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka Finanšu ministrija šodien koalīcijas partneriem prezentēs piedāvātos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz ierobežot banku likvidatoru vai maksātnespējas administratoru atlīdzību.

«Cerams, Saeima steidzamības kārtā likuma grozījumus pieņems neatkarīgi no tā, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi attiecībā uz «ABLV Bank» nākotni» atzina Reizniece-Ozola.

Sestdien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mediju pārstāvjiem stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka vēl nav lēmusi par AS «ABLV Bank» likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, «lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem».

FM informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.

Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas - 3%, pēc 60% - 4% un pēc 75% - 5%.

Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..

FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams