Ceļot ar maziem bērniem nav nemaz tik grūti, cik sākumā varētu šķist. Es ticu, ka savaldīt aktīvus trīs vai pat piecgadīgus bērnus ir daudz grūtāk, nekā stumt ratus vai mainīt autiņus. Tomēr viss mainās, kad tu pieņem lēmumu ceļot ar lidmašīnu. Kad mums blakus sēdošais pasažieris ieraudzīja, ar cik bērniem viņam nāksies pavadīt lidojuma laiku, viņš palūdza pamainīt sēdvietu. Tas ir pilnībā saprotams, jo, ja tev kādreiz ir nācies lidot vienā lidmašīnā ar maziem bērniem, tu zini, ka parasti šādi lidojumi ir, maigi izsakoties, nogurdinoši. Bet ne mūsu gadījumā, stāsta Francijā dzīvojoša trīs meitu māmiņa no Latvijas Jolanta Kartasova.

Šis nebija mans pirmais lidojums ar zīdaini. Esmu vairākas reizes lidojusi ar savu vecāko meitu.

Tomēr lidot ar trīs maziem bērniem zem divu gadu vecuma ir pilnīgi kas cits. Tev ir jābūt sagatavotam.

Pirms lidojuma es biju sapakojusi četras somas. Man šķita, ka būšu labāk sagatavota ceļojumam, ja paņemšu pēc iespējas vairāk. Nekad nevar zināt, kas noderēs, vai ne? Tāpēc biju sapakojusi visu iespējamo, sākot ar ziemas apģērbu un beidzot ar piepūšamo baseinu. «Tenerifē ir daudzveidīgs klimats,» es domāju. «Cepures kalniem, peldkostīmi izpriecām dienvidos. Vēl grāmatiņas jāpaķer, dažādas mantiņas, skaisti aksesuāri (meitenes tomēr), un kur nu bez divsimt autiņbiksītēm. Ja nu veikalos nebūs eko brenda, ko lietojam.»

Biju pārsteigta, kad vīrs pateica, ka viņš ir paņēmis mums visiem tikai vienu nododamo bagāžu, un paņemt pēdējā brīdī papildus 20 kg izmaksātu vairāk par pašām ceļojuma biļetēm. Tad nu nācās pakot ārā teju visu «ārkārtas nepieciešamo». Beigu beigās izrādījās, ka mums tas viss nemaz nebija nepieciešams. Ceļojums bija izdevies arī ar parastajiem vietējā lielveikalā pieejamiem «pamperiem». Secinājums - jo mazāk, jo labāk.

Diemžēl šis princips nestrādā ar rokas bagāžu. Šajā gadījumā jo vairāk, jo labāk.

Četras stundas lidmašīnā ar maziem bērniem var būt īsts pārbaudījums.

Es biju paņēmusi lielu kokvilnas somu, kurā ietilpst vairāk nekā parastā rokas bagāžā un kura ir viegla. Tur bija viss! Autiņbikses, ēdiens, ūdens, rotaļlietas, segas, iPods ārkārtas gadījumiem un maiņas apģērbs gan bērniem, gan pašai sev. Ceļojot ar maziem bērniem zem divu gadu vecuma, ir iespējams ņemt rokas bagāžā šķidrumus. Es parasti sagatavoju pudelītes ar pienu tieši pirms pacelšanās. Sūkšana it kā palīdzot spiediena maiņas laikā. Es nezinu, vai tas ir mīts vai ne, jo kritiskais moments ir, kad lidmašīna sasniedz lidojuma augstumu. Par ko esmu viennozīmīgi pārliecināta, tas palīdz nomierināt bērnus. Dažreiz viņi aizmieg vēl pirms pacelšanās.

Kad ar četrām rokām ir par maz

Vēl viena būtiska lieta, ceļojot ar vairākiem zīdaiņiem, - tu nevari paņemt vairāk kā divus bērnus, ceļojot divatā. Kāpēc? Atbildi uz šo jautājumu es uzzināju, jau esot lidmašīnā. Izrādās, ka vienā sēdvietu rindā ir tikai četras skābekļa maskas. Attiecīgi katrs vecāks var turēt klēpī tikai vienu zīdaini. Blakus sēdvietai ir vienmēr jābūt tukšai. Tāpēc parasti ģimenes tiek izsēdinātas pa dažādām rindām. Es zinu, tas nav īpaši parocīgi, toties droši. Mums paveicās, lidmašīna nebija pilna un mēs ar vīru un dvīņiem sēdējām vienā rindā. Jautāsiet, kur sēdēja vecākā meita? Mēs bijām uzaicinājuši ceļojumā vīra vecākus, kuri mums palīdzēja visu ceļojuma laiku. Bez viņiem tas būtu fiziski neiespējami.

Iedomājaties, trīs bērni, divi rati, neskaitāmas somas un tikai četras rokas. Tur nav izvēles!

Attieksme... ir visa atslēga. Var gadīties brīži, kad lidojuma laikā pat iPods nevar līdzēt. Šādos gadījumos, un ne tikai ceļojuma laikā, es cenšos saglabāt mieru un smaidīt. Pat tad, ja iekšēji jūtos nekomfortabli. Jo kā tieši stress par to, ko padomās citi pasažieri, palīdzēs nomierināt jau tā nemierīgu bērnu? Esmu ievērojusi, ka vairākums vecāku paliek tik nervozi, kad viņu bērni raud. Kauns viņu sejās ir neaprakstāms. Dažreiz viņi pat kļūst agresīvi, mēģinot nomierināt savas atvases. Es nekādā gadījumā viņus nenosodu. Ja no kafejnīcas var pieklājīgi aiziet pastaigā, tad ko darīt gaisā? Tomēr, manuprāt, kratīt mazuli līdz smadzeņu satricinājumam nekādi nepalīdz.

Priekš manis

vislabākais veids, kā tikt galā stresa situācijās, ir vienkārši par stresu aizmirst. Vieglāk pateikt nekā izdarīt, es zinu.

Taču bērni, it īpaši agrā vecumā, jūt mūsu emocijas. Viņi ļoti labi uztver balss intonāciju, mīmiku. Ne velti pozitīvi un laimīgi bērni nāk no optimistiskām ģimenēm. To nesaku es, bet gan elementāra zinātne. Galvenais ir vecāku attieksme. Ja saglabāsi mieru, smaidīsi un izstarosi pozitīvas emocijas, tavs bērns to sajutīs un viņam būs vieglāk nomierināties. Ticiet man, es pavadīju četras stundas virs zemes ar trīs bērniem zem divu gadu vecuma, un neviens no viņiem pat neiepīkstējās visa lidojuma laikā.

Ar trīs māsiņu piedzīvojumiem varat iepazīties arī Youtube kanālā!

Threebirdies Instagram konts

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams