Gada izskaņā Latvijā pirmoreiz tika īstenots unikāls pētījums «Food Symphony», kura rezultātā bija iespējams uzzināt mūzikas ietekmi uz ēdiena uztveri. Projekts tika realizēts ar sabiedrībā zināmu personību - gardēžu un mūzikas lietpratēju – līdzdalību, izmantojot speciālas mērierīces, kuras tāpat tiek izmantotas dažādu neiromārketinga procesu pētniecībā, nosakot katra dalībnieka reakciju uz ēdienu dažādu skaņdarbu pavadījumā. Projekta «Food Symphony» autori, konceptpasākumu aģentūra Eight Event, pētījuma komandā apvienoja tādus pieredzējušus speciālistus kā mūzikas zinātnieku un komponistu Valdi Bernhofu, pasaulē un šeit pat dzimtenē atzīto šefpavāru Heinrihu Erhardu un neiromārketinga ekspertu Eināru Kupatu, lai noskaidrotu, kāda mūzika pilnveido ēdiena baudīšanas procesu, un rezultātā radītu astoņu kārtu vakariņu ēdienkarti ar katram ēdienam īpaši pieskaņotu mūzikas skaņdarbu, ko turpmāk varēs baudīt aģentūras organizētos «Food Symphony» pasākumos.

Pētījumā bez mums piedalījās vairākas sabiedrībā pazīstamas personības, kuras orientējas gan mūzikas, gan gastronomijas nozarē, - kulinārijas eksperte Signe Meirāne, modes dizainere Natālija Jansone, politiķis Mārtiņš Bondars un Nauris Puntulis, izdevniecības Rīgas viļņi īpašniece Aija Šmidre, garšu un etiķetes eksperte Ilze Jurkāne, diriģents Ints Teterovskis, dzīvesstila žurnāla Titanium redaktore un īpašniece Marina Dianova, žurnāla L’Officiel redaktore Ērika Šmeļkova, šefpavārs Artūrs Taškāns, Rīgas tūrisma žurnāla Riga This Week redaktors Rodions Šehovstovs, reputācijas menedžmenta speciālists Juris Šleiers, Žurnāla Sestdiena žurnāliste Sarmīte Kolāte, Latvijas Radio 3 programmas Klasika direktore un muzikoloģe Gunda Vaivode u.c.

Pētījuma laikā tika vērtētas dalībnieku emocijas un fiksētas reakcijas caur sejas ekspresijām, sirdsdarbību un ādas radītiem impulsiem,

tāpat tika veiktas subjektīvās aptaujas un fiksētas brīvprātīgo dalībnieku sajūtas pirms un pēc pētījuma.

Foto: publicitātes foto

«Kad mani paaicināja piedalīties, es viennozīmīgi piekritu, un tas kopumā patiesi bija aizraujošs pusdienlaiks. Jau pirms eksperimenta veiktie nepieciešamie mērījumi - manas garšas un dzirdes analīze - likās interesanti, tāpēc ar nepacietību gaidīju brīdi, kad tikšu atstāta telpā viena un varēšu ļauties eksperimentam. Vai tobrīd domāju, ka mūzika jebkādi ietekmēs ēdiena garšu? Vairāk tomēr nē,» stāsta sadaļas «Egoiste» redaktore Gerda Pulkstene. «Tomēr pēcāk es domas mainīju - jo patiešām viena ēdiena garša tapa gardāka vai garlaicīgāka, mainoties klasiskajai mūzikai uz, piemēram, rokenrolu vai vienmuļu fona mūziku. Favorīts bija deserts un enerģisks klasiskās mūzikas skaņdarbs orķestra sniegumā!»

Foto: publicitātes foto

Izdevniecības Rīgas viļņi īpašniece Aija Šmidre dalījās pārdomās, ka garšas un dzirdes maņas darbojas visu laiku, savā starpā mijiedarbojoties un pastiprinot notikumu radītās izjūtas, savukārt diriģents Ints Teterovskis uzsvēra, ka pat neapzināti, fonā dzirdot skaņas un vibrācijas, tiek radīta saikne ar tajā brīdī notiekošo. Turklāt, kā akcentēja kulinārijas eksperte Signe Meirāne, Latvijā restorānos bieži skan ēdiena un noskaņas baudīšanai nepiemērota mūzika, tādēļ īpaši uzsvēra šāda pētījuma svarīgumu. Mūzikas zinātnieks un komponists Valdis Bernhofs norāda:

«Multisensora mijiedarbība starp mūzikas un ēdiena uztveri darbojas divos virzienos, un, kā novērojām mērījumos:

1. cilvēka organisms īpaši reaģē uz saldu un treknu ēdienu, ievērojami paaugstinot fona mūzikas kopējo novērtējumu;

2. savukārt ēdiens ar lielu dārzeņu saturu tiek uztverts mazāk emocionāli, attiecīgi samazinot fona skaņdarbu svarīgumu.

Kraukšķīgs un dūmots zivju ēdiens tika vērtēts augstāk kombinācijā ar džeza ģitāru skaņu un benda radīto mūziku.

Savukārt deserta neskaitāmās garšas nianses izbaudīt pilnvērtīgāk palīdzējis klasiskās orķestra mūzikas pavadījums ar izteiktu vokālu melodiju.

Einārs Kupats, neiromārketinga eksperts uzsver, ka

šīs konkrētās mūzikas un deserta kombinācija sinerģiski palielina gandarījuma izjūtu - tas lieliski parādās sejas ekspresijas analīzē,

tādējādi apstiprinot pētījuma empīriskos rezultātus, ka ēdiena uztvere un emocijas var tikt dažādi ietekmētas ar fona mūziku. «Šajā pētījumā gūtās atziņas un rezultāti ir ārkārtīgi svarīgi ne vien pasākumu rīkotājiem, bet arī restorātoriem, kuri vēlas ikvienam savam viesiem sniegt pēc iespējas pilnvērtīgāku pieredzi ēdiena baudīšanā.»

Foto: publicitātes foto

Lai atbildētu uz jautājumu, kāda mūzika labāk izceļ ēdiena garšu, un iepazīstinātu ar mūzikas un gastronomijas kultūras ciešo saikni, pasākumu aģentūras «Eight Event» līdzīpašnieces Raimonda Riekstiņa un Līva Zēberga atklāja šā pētījuma izcelsmes saknes: «Garšas izjūtas

vistiešāk ietekmē dažādi faktori - tādi kā ēdiena pasniegšanas veids, vide, noskaņojums un audiālais noformējums.

Mainot un pielāgojot šos lielumus, iespējams panākt neiedomājamus garšas piedzīvojumus - tā mums radās ideja par Latvijā vēl nebijušu pētījumu «Food Symphony».» Viena no idejas autorēm Līva Zēberga norāda, ka uz pētījumiem balstītas astoņu kārtu vakariņas, kuras gatavojis Latvijā un citur pasaulē atzīts šefpavārs ciešā sadarbībā ar mūzikas zinātnieku un komponistu un neiromārketinga ekspertu, gardēžiem un mūzikas lietpratējiem būs vēl nebijis multisensors piedzīvojums. Turpmāk pētījuma rezultātā radītu astoņu kārtu vakariņu ēdienkarti ar katram ēdienam īpaši pieskaņotu muzikālo pavadījumu varēs baudīt aģentūras organizētos «Food Symphony» pasākumos.

Pētījums «Food Symphony» tapis sadarbībā ar Miele Gallery, Gastronome un Real Audio.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams