Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika aizturēts 17.februārī. Dienu pirms tam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanas viņa mājās un darba vietā. Lai arī sākotnēji valsts amatpersonas ar izteikumiem bija skopas, pāris dienas vēlāk sāka izskanēt viedokļi, ka Rimšēvičam amats būtu jāatstāj.

Neilgi pēc aizturēšanas – nav informācijas, bet Rimšēvičam ir jāatkāpjas no amata

Svētdien, reaģējot uz Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, preses konferenci bija sasaukusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura cita starpā pauda, ka Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras. Tiesa Reizniece-Ozola norādīja, ka viņas rīcība nav pietiekamas informācijas.

«Kādēļ aizturēts, iemesli – to gan es nevaru no savas puses komentēt, jo nedz man ir pietiekamas informācijas, nedz arī tiesības to darīt. Es saprotu, ka rītdien KNAB sniegs publisku informāciju, tad arī varēs uzdot visus detalizētus jautājumus,» svētdien sacīja Reizniece-Ozola.

Kučinskis svētdien nespriež, vai Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) svētdien, 18.februārī, ar izteikumiem par Rimšēviča izteikumiem bija visai skops. Vien norādīja, ka uzticas KNAB un to, ka pašlaik draudi Latvijas finanšu sistēmai nepastāvot.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem 18.februārī norāda premjers Māris Kučinskis.

Pirmdienas, 19.februāra rītā Kučinskis jau ziņo, ka amats Latvijas bankas prezidentam ir jāpamet. Tajā pašā dienā, uzklausot informāciju no KNAB, premjers ziņo, ka Rimšēviča aizturēšana neesot saistīta ar AB.LV banku.

Kamēr ministri spriež par situāciju, tikmēr par Rimšēviču ir iemaksāta 100 tūkstošu eiro drošības nauda. Latvijas bankas prezidents tiek atbrīvots 19.februāra vakarā.

Saistībā ar Rimšēviča aizturēšanu sāk izteikties citas partijas

«Vienotība» Saeimu balsot par neuzticības izteikšanu Rimšēvičam un aicinājumu mudina 20.februārī.

Šāds lēmums gan nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu, jo saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, «Vienotība» ir sagatavojusi Saeimas lēmumprojektu, lai izteiktu neuzticību Rimšēvičam un aicinātu atkāpties no amata. «Vienotība» Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri ar to iepazīstinās frakcijas deputātus, lai iesniegtu lēmumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien, 22.februārī.

Finanšu ministres demisiju prasa Jaunā konservatīvā partija

Tās līderis Jānis Bordāns norādījis, ka pēdējo dienu laikā Latvija piedzīvo graujošu starptautiskās reputācijas kritumu dēļ iespējami koruptīvas finanšu sektora pārvaldības. «Turklāt finanšu ministre nav spējusi novērst ASV Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai,» paudis Bordāns.

Ņemot vēro notikumus finanšu jomā, kā arī nodokļu reformu, kas pēc JKP domām ir brāķis, partija prasa Reiznieces-Ozolas demisiju.

Opozīcijas partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs vēlas premjera atkāpšanos no amata

Vaicāts par situāciju Latvijas finanšu sektorā, politiķis norādīja, ka nav tā, ka valsts izpildvara, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Satversmes aizsardzības birojs, Ģenerālprokuratūra un citas iesaistītās institūcijas «dzīvotu atsevišķā Latvijā» un visām atbildīgajām iestādēm jau sen bija jāsadarbojas. Gadījumā, ja tomēr šīs iestādes katra «dzīvo atsevišķā Latvijā» un nesadarbojas, tad tā ir ļoti slikta ziņa visai Latvijai, pauž Urbanovičs.

Sniedzot atbildi uz jautājumu par finanšu sektorā esošajām problēmām, politiķis kritiski novērtēja Kučinska darbu. Premjers esot «sēžu vadītājs, un tas ir galvenais, ar ko viņš nodarbojas». Būtībā premjers, pēc Urbanoviča domām, neesot dalībnieks notiekošajos procesos un «jebkurš ministrs zina vairāk nekā premjers». «Saskaņas» vadītājs uzskata, ka Kučinskis ieviesis kārtību, pašam sev aizliedzot īpaši iesaistīties ministriju darbos.

Līdz ar to «specdienestu sadursmes uzplaiksnījumi» ir vērojami situācijā, kad valdības vadītājs netiek galā ar saviem pienākumiem un neatbilst amatam, norādīja politiķis. Tāpēc Kučinskim jābeidz «mocīt sevi un valsti» un jāiet prom, jāatkāpjas, pauda deputāts.

Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs («Latvijai un Venstpilij») gan ir citās domās

Viņš norādījis, ka, neatkāpjoties no amata, Rimšēvičs neko nepārkāpj un «stingri ievēro likumu, likumdevēja gribu». Likumā «Par Latvijas Banku» noteikts, ka pirms noteiktā pilnvaru termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata, vai viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Ja runa par kriminālpārkāpumu, tad ir jābūt notiesājošam tiesas spriedumam, lai Saeima kā darba devējs varētu lemt par bankas prezidenta atsaukšanu no amata, bet tiesvedība ir ļoti ilgstošs process, likumu traktējis Lembergs.

«Šajā gadījumā nav pat celta apsūdzība,» uzsvēris Ventspils mērs.

Sāk piesaukt uzbrukumus, kas vērsti pret Latviju

Pēc Rimšēviča atbrīvošanas vietnē «AP News» parādījās fotogrāfija, kurā redzams Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Tāpat parādījās informācija, ka Rimšēvičs bieži viesojies Krievijā un ticies ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu.

Tika ziņots, ka 2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.

Izvērtējot informāciju, Aizsardzības ministrija paziņo, ka bilde ar Rimševiču ir saistīta ar ārēju informācijas uzbrukumu pret Latviju. Tāpat tiek pieļauts, ka var sekot uzbrukuma turpinājums.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis («Vienotība») paudis uzskatu, Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā, bet tas neizdodas.

Komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) paziņojumu par iespēju, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju, Latkovskis pauda viedokli, ka Krievijas politika ir oportūnistiska, un tā mēģina radīt haosu, starptautiskās sabiedrības acīs parādīt Latviju kā neizdevušos valsti. «Viņi redz, ka situācija ir nokaitēta un pielej eļļu ugunij,» uzskata politiķis.

Vienlaikus Latkovskis uzsvēra, ka tas nav saistīts ar pašu kriminālprocesu vai Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu. «Es pilnībā uzticos izmeklējošām iestādēm un uzskatu, ka jādara viss iespējamais, lai izmeklēšana notiktu raitāk,» sacīja Latkovskis, norādot, ka jāprasa palīdzība ASV Federālās izmeklēšanas birojam (FIB) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai jeb «Olaf».

Prezidents uzskata, ka izmeklēšana par Latvijas finanšu sektorā notiekošo nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk.

«Varu apgalvot, ka tiesībsargājošām institūcijām ir jāturpina strādāt, lai pierādītu vai apgāztu to informāciju, kas pret attiecīgajām amatpersonām izvirzīta. Šī izmeklēšana nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk, jo šis jautājums ir saistīts ar valsts un finanšu sistēmas reputāciju, tāpēc atbildēm jābūt maksimāli ātri,» pēc amatpersonu tikšanās paziņoja Vējonis.

Viņš uzskata, ka tiesībsargājošajām institūcijām jāļauj strādāt, lai maksimāli ātri sasniegtu rezultātu un noskaidrotu, kāpēc finanšu sektorā šobrīd pastāv radušās problēmas.

Komentējot finanšu sistēmas stabilitāti valstī, Valsts prezidents norādīja, ka tā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. «Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,» paziņoja Vējonis.

Ziņots, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar «ABLV Bank» un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat «ABLV Bank» vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda «FinCen».

Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams