Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana nav saistīta ar «ABLV Bank» lietu, šodien pēc divu stundu garas Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem paziņoja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja divus jautājumus - tika uzklausīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu un tika arī apspriesta «ABLV Bank» situācija.

Kučinskis apliecināja, ka abas lietas nav savstarpēji saistītas. Premjers norādīja, ka detalizētāku informāciju lietā par Latvijas Bankas prezidentu šodien sniegs KNAB.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka «ABLV» šodien solījusi iesniegt FKTK savas darbības plānu, lai apliecinātu spēju darboties ilgtermiņā.

Ministre uzsvēra, ka banka ir paudusi gatavību sadarboties ar ASV pusi, kas iepriekš paziņoja par «ABLV Bank» naudas atmazgāšanas shēmām, atvērt banku pārbaudēm un iespējams veikt izmaiņas vadībā, lai pierādītu, ka banka ir spējīga turpināt darbu. «Tas bankai ir dzīvības un nāves jautājums,» piebilda Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš šodien informēja, ka beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Latvijas Bankas prezidentu atbrīvos no izolatora Čiekurkalnā. Aizstāvis arī apliecināja, ka klientam pagaidām nav piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc Vārpiņa teiktā, Rimšēvičs nepiekrīt KNAB izvirzītām aizdomām par jebkādām pretlikumīgām darbībām.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskatot iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams