Šobrīd nav informācijas par Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) amatpersonu iesaisti negodprātīgu lēmumu pieņemšanā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

«Pirmkārt, FKTK lēmumus nepieņem viens cilvēks, bet padome vairāku cilvēku sastāvā, kas nozīmē, ka jābūt diskusijai un pieņemtam profesionālam lēmumam. Otrkārt, šobrīd nav nekādu faktu vai informācijas, kas apliecinātu, ka kāds no FKTK darbiniekiem vai vadības būtu iesaistīts negodprātīgu vai neprofesionālu lēmumu pieņemšanā,» sacīja Reizniece-Ozola, atbildot uz jautājumu, vai plānots veikt pārbaudes arī par FKTK priekšsēdētājs Pētera Putniņa rīcību.

Tāpat ministre norādīja, ka pagājušajā nedēļā viņa lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) iespējami drīz veikt pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») pausto, ka «ABLV Banka» 2017.gadā, iespējams, ir kukuļojusi Latvijas amatpersonas, kā arī ASV speciālistiem lūgts sniegt konkrētu informāciju Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.

«Es jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz ASV pārstāvju dokumentu, kurā ir minēts, ka arī pati «ABLV Banka» 2017.gadā, iespējams, ir kukuļojusi Latvijas amatpersonas, esmu lūgusi KNAB iespējami drīz veikt pārbaudi, lai mēs varam nonākt pie skaidra situācijas novērtējuma. Vienlaikus es esmu lūgusi arī ASV kolēģus sniegt informāciju mūsu tiesībsargājošajām iestādēm - prokuratūrai, KNAB, lai būtu pārliecība par konkrētiem faktiem un iespējamu amatpersonu iesaisti negodprātīgās rīcībās,» teica Reizniece-Ozola.

Viņa uzsvēra, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu iespējams pārliecināties par reālo situāciju un atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju.

Ministre arī atzina, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora reputācija ir ļoti būtiski iedragāta, bet tas, kā šī krīze ietekmēs Latvijas kredītreitingus un nākotni, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik prasmīgi Latvija spēs tikt ar to galā, jo krīzes mēdz būt visās valstīs. «Daudz svarīgāk par krīžu iestāšanos ir tas, kā mēs tiekam ar to galā,» pauda Reizniece-Ozola.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. «Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,» teica Putniņš.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat ziņots, ka «FinCEN» plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības, un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams