Daļa tirgus dalībnieku «ABLV Bank» reputācijas dēļ atturas no sadarbības ar to, svētdien žurnālistiem norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka pašlaik finanšu sistēma Latvijā ir stabila. «Bankām kopumā nav likviditātes problēmas, līdz ar to noguldītāji var justies pilnībā droši,» sacīja ministre.

Tomēr viņa atzina, ka Latvijai patlaban iestājusies reputācijas krīze starptautiskajā finanšu sektorā, ko izraisījusi situācija ar «ABLV Bank». Viņa skaidroja, ka tas, cik liela ietekme uz bankas darbību būs ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumā teiktajam, ir atkarīgs no «ABLV Bank» vadības spējas sadarboties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ASV «FinCEN» pārstāvjiem, bankas klientiem un Eiropas Centrālo banku (ECB).

Viņa uzsvēra, ka kopš ceturtdienas «ABLV Bank» vadību novēro trīs ECB deleģēti FKTK pārstāvji, kā arī tuvākajās nedēļās sagaidāms, ka Latvijā ieradīsies ASV «FinCEN» pārstāvji, lai pārrunātu situāciju ar «ABLV Bank». Reizniece-Ozola sacīja, ka pagaidām no valsts atbildīgo institūciju puses lūgts ASV kolēģiem sniegt plašāku informāciju par ziņojumā atklāto, un pašlaik FKTK veic pārbaudi par ziņojumā minētajiem faktiem.

«Vēlos uzsvērt, ka no Latvijas puses un valdības puses nebūs nekādas iecietības pret Latvijas finanšu sektora izmantošanu naudas atmazgāšanas darbībām. (..) «ABLV bankas» situācija ir plašs signāls arī citām bankām,» skaidroja ministre, paužot apņēmību atjaunot iedragāto Latvijas finanšu sektora reputāciju.

Reizniece-Ozola arī atzīmēja, ka valsts no savas puses neriskēs ne ar vienu tās rīcībā esošu eiro, lai atbalstītu «ABLV Bank». Vienlaikus viņa norādīja, ka minētā situācija radījusi jautājumu par Latvijas finanšu sektora uzraudzības kapacitātes stiprināšanu. Viņa sacīja, ka pēc ASV «FinCEN» ziņojumā atklātās informācijas analizēs būs skaidrs, vai Latvijas finanšu sektorā pastāv būtiskas uzraudzības problēmas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams