Latvijas finanšu sistēma ir stabila, noguldītāji var justies droši. Tomēr pēdējo notikumu dēļ, finanšu sektora reputācija ir nopietni iedragāta, svētdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola. Viņa arī uzsvēra, ka naktī uz svētdienu aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam uz izmeklēšanas laiku būtu jānoliek pilnvaras.

(ziņa papildināta)

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola preses konferencē sacīja, ka var apliecināt, ka finanšu sistēma ir stabila un bankām problēmu nav, noguldītāji var justies droši. Vienlaikus viņa akcentēja, ka Latvijas finanšu sektora reputācija pēdējo notikumu dēļ ir nopietni iedragāta.

«Ir ārkārtīgi daudz jādara uzraugošo institūciju kapacitātes stiprināšanā,» par nepieciešamajiem soļiem turpmākai darbībai teica ministre. Viņa arī akcentēja, ka bankas «AB.LV» gadījumā drīzumā ieradīsies arī kolēģi no ASV, lai skaidrotu situāciju.

Reizniece-Ozola īpaši uzsvēra, ka no valdības puses nebūs nekādas iecietības naudas līdzekļu atmazgāšanai un citām sodāmām darbībām, ar to jārēķinās visam finanšu sektoram.

Vienlaikus viņa akcentēja, ka nekomentēs to, kāpēc ir aizturēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, uzsverot, ka situācija bankā tiek kontrolēta. Reizniece – Ozola norādīja, ka neesot pamata bažām par Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) darbību un izskanējušajām ziņām, ka Rimšēvičs uz to būtu izdarījis spiedienu. Viņa uzsvēra, ka Rimšēvičam būtu uz izmeklēšanas laiku jāatkāpjas no Latvijas Bankas vadītāja amatu, taču šis jautājums ir jārisina Saeimas līmenī.

«No reputācijas viedokļa es skaidri pateicu, ka Rimšēviča kungam vismaz uz izmeklēšanas laiku būtu no amata jāatkāpjas,» stāstīja Reizniece - Ozola. Pagaidām esot pāragri runāt par to, vai nepieciešams meklēt jaunu prezidentu Latvijas Bankai.

Naktī uz svētdienu KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners preses konferencē teica, ka viņam neesot arī informācijas par iepriekš veiktajām kratīšanām. Kušners skaidroja, ka bankas prezidents esot pieaudzis cilvēks, tāpēc viņš pats neaicinās viņu atstāt amatu uz laiku, kamēr notiek izmeklēšana.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» svētdienas rītā paziņojumā medijiem norādīja premjers Māris Kučinskis.

«Es kā valdības vadītājs, Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā seko līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus. Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai,» pauda premjers.

Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde," informēja premjers. Jau vēstīts, ka naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām.

KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.

Jau vēstījām, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no «Norvik bankas» lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

«Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams