Mums aug jaunā maiņa un tur arī ir perspektīvi braucēji, pēc tam seko Jaunatnes Olimpiāde. Ja mani kāds aicinās palikt, es to arī darīšu un turpināšu strādāt. Neesmu viens, ir labs treneru kolektīvs, kas spējīgs turpināt darbu arī bez manis. Komanda ir spēcīga.»
«Tādas domas, ka visi trīs Dukuri beidz savas gaitas skeletonā, nav. Gribas vēl kaut ko izdarīt,» teica brāļu Dukuru tēvs. «Tiesa, pauzi varētu paņemt, jo šie četri gadi bijuši smagi un strādāts tikpat kā bez brīvdienām. Iespējams, arī uztaisīšu kādu pauzi, bet par to vēl padomāšu.»
«Kad pēc finiša piegāju pie Martina, redzēju, ka viņš ir dusmīgs uz sevi. Viņš nesaprata, kā varēja pieļaut tādu kļūdu. Tas bija Martina sliktākais brauciens šajās olimpiskajās spēlēs, ņemot vērā arī treniņbraucienus. Viņam iekšā viss vārījās,» atklāja treneris.
«Nav ko sev kaisīt pelnus uz galvas. Mēs atbraucām sacensties ar spēcīgiem sportistiem. Nekad nebiju iedomājies, ka būs jācīnās ar britu Pārsonu, bet vācieši paliks aiz mums.»
Tikmēr par čempionu tika kronēts, sudraba medaļu izcīnīja Olimpiskais sportists no Krievijas Ņikita Tregubovs, kamēr bronzas godalga tika britam Dominikam Pārsonam.
«Jā, Martinam arī šobrīd iekšā vēl vārās, bet tas pamazām atiet. Jāskatās uz priekšu. Ja runā par Martinu, viņš šajā sporta veidā ir izdarījis diezgan daudz un atstājis daudz nospiedumu, tā kā var arī piedot šādu kļūdu, kas bija ceturtajā braucienā,» stāstīja speciālists. «Šajās olimpiskajās spēlēs saņēmām lielu pārsteigumu, ieraugot, kā slīd britiem. Viņi ir mūs mazliet apsteiguši slieces sagatavošanā un apstrādē. Šī ir lieta, kas mums jāpaceļ jaunā līmenī. Arī ar tehniku ir kaut kas jādara, jāsadalās tā, lai kāds būvē kamanas jaunajiem vai arī viņi pārņem esošos skeletonus.
Martins pareizi saka, ka mums vajag svaigas idejas, jo briti tagad ir jaunā līmenī.»
«Azarts ir saglabājies. Emocijas šobrīd ir mazliet sakāpinātas, taču pēc sacensībām tas ir ierasti. Labi, ka vēl ir sacensības Leldei Priedulēnai, jo līdz ar to rodas jaunas emocijas un rezultāti. Ja būs piedāvājums no dēliem, mēģināšu mūs pacelt jaunā līmenī,» stāstīja Dainis Dukurs. «Nepiekrītu, ka vajadzētu mainīt domāšanu un koncentrēties uz četrgades plānu, nevis Pasaules kausa posmiem. Pašreizējās emocijas ar laiku nosēdīsies, bet katra Pasaules kausa uzvara ir vērtīga, jo sacensībās piedalās tie paši sportisti. Ir arī pasaules čempionāti, un lai kāds pamēģina atkārtot to, ko paveicis Martins - 50 uzvaras Pasaules kausos un pieci pasaules čempiona tituli.
Mums mājās ir 14 kristāla globusi. Pozitīvu emociju ir bijis daudz, Latvijas himna skanējusi neskaitāmas reizes. Tas nozīmē, ka kaut kas ir izdarīts. Šoreiz gan nesanāca.»
«Jā, Junbinam Sunam cepuri nost, bet vēl vairāk izbrīna tas, ka Pārsonam starplaiki ir labāki nekā korejietim, kuram šī ir mājas trase un kuram viss ir labā līmenī. Ja britam būtu labs starts, Sunam viņš būtu vēl tuvāk,» piebilda speciālists.
Tomass Dukurs startēja jau 2002.gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kur izcīnīja 21.vietu, bet četrus gadus vēlāk Martins Dukurs Turīnā bija septītais. Nākamajās divās olimpiskajās spēlēs Vankūverā un Sočos Martins Dukurs izcīnīja sudraba godalgas, kamēr Tomass palika uzreiz aiz goda pjedestāla.