FOTO: EPA/LETA

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs Phjončhanas olimpisko spēļu čempiona Sunbina Juna acīs vienmēr būs varonis, pēc triumfa savā mājas trasē atzina Dienvidkorejas sportists.

Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Tikmēr par čempionu tika kronēts, sudraba medaļu izcīnīja olimpiskais sportists no Krievijas Ņikita Tregubovs, kamēr bronzas godalga tika britam Dominikam Pārsonam.

«Martins Dukurs vienmēr ir bijis leģenda. Vienmēr esmu vēlējies līdzināties viņam, līdz ar to domāju, ka viņš vienmēr būs varonis manās acīs. Viņš patiešām ir skeletona leģenda. Man vēl daudz kas jāmācās no viņa,» preses konferencē teica Juns.

Tāpat dienvidkorejietis atklāja, ka neesot izjutis spiedienu pirms sacensībām.

«Mēģināju visiem braucieniem pieiet ar vienādu attieksmi. Centos neieslīgt pašapmierinātībā ar saviem rezultātiem. Grūti pateikt, kas notiktu, ja kļūtu pārāk pašapmierināts,» skaidroja Juns.

Viņš skeletonam pievērsās pirms sešiem gadiem.

«Nav ne jausmas, ko treneri toreiz par mani domāja, bet centos darīt to, kas jādara. Es neatrastos šeit, ja man nebūtu talanta, taču tajā pat laikā komanda un treneri palīdzēja tam uzmirdzēt,» stāstīja Juns.

Viņa pirmie soļi skeletonā nebija viegli, taču Juns noliedz, ka viņam bijušas bailes no ātruma.

«Tas lielākoties bija dēļ sāpīgajiem atsitieniem pret bortiem. Kopš pirmajām dienām skeletonā centos tam nepievērst uzmanību un doties uz priekšu,» atklāja Juns.

Savukārt Pārsonam pēc pēdējā brauciena šķitis, ka viņš zaudēs savu vietu uz goda pjedestāla.

«Biju pamatīgi satriekts pēc tā brauciena. Martins Dukurs ir no tiem sportistiem, no kuriem nevar sagaidīt tādas kļūdas. Pēc Martina brauciena ieraudzīju trijnieku pretī viņa uzvārdam un jautāju Ņikitam, vai tiešām tas ir noticis? Ņikitas angļu valoda nav diezgan laba, tāpēc mēs īsti nesapratām viens otru. Abi bijām ekstāzē,» stāstīja Pārsons.

Pārsons pēdējos četrus gadus strādājis kopā ar 2008.gada pasaules čempionu Kristianu Bromliju.

«Smagi strādājām, lai attīstītu tehniku un pie tās pierastu. Šajā sezonā izmēģinājām daudz jaunu lietu. Dažas lietas strādāja, dažas - nē,» atzīmēja Pārsons.

Savukārt Tregubovs neesot gaidījis tik labu rezultātu un vēl joprojām nevar noticēt, ka izcīnījis sudrabu. Arī viņš pirms pēdējā brauciena centās saglabāt vēsu prātu.

«Lielākā kļūda sportā, jo īpaši skeletonā, ir tā, ka tiek ļauta vaļa emocijām. Līdz finišam jācenšas būt mierīgam. Tas nav bokss vai karatē, ir jākontrolē savas ķermenis un prāts visa brauciena garumā,» skaidroja Tregubovs.

Tregubovs Phjončhanā nevarēja startēt zem Krievijas karoga, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) diskvalificējusi viņa dzimteni no olimpiskajām spēlēm.

«Bija grūti, jo daudzi no mūsu sportistiem ir diskvalificēti. Tāpat arī mediji visu laiku uzdod vienus un tos pašus jautājumus, izdomājot atbildes, kuras paši vēlas dzirdēt. Tas nedaudz tracina, taču turpināju sagatavošanos. Centos no tā norobežoties un gatavoties sacensībām,» atklāja Tregubovs.

Viņš uzskata, ka olimpiskajam čempionam Junam ir lieliska braukšanas izjūta.

«Viņš ir mierīgs. Šajā brīdī viņš ir labāks par mani, ideāls sportists. Esmu laimīgs par viņu,» atzīmēja Tregubovs.

Brāļiem Dukuriem šīs bija ceturtās un sagaidāms, ka arī pēdējās olimpiskās spēles karjerā. Tomass Dukurs startēja jau 2002.gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kur izcīnīja 21.vietu, bet četrus gadus vēlāk Martins Dukurs Turīnā bija septītais. Nākamajās divās olimpiskajās spēlēs Vankūverā un Sočos Martins Dukurs izcīnīja sudraba godalgas, kamēr Tomass palika uzreiz aiz goda pjedestāla.

    Lasīt un pievienot komentāru

    JAUNĀKIE FOTO