Foto: AFP/SCANPIX

Šodien aprit tieši 28 gadi, divi mēneši un 27 dienas kopš Berlīnes mūra krišanas - tieši tikpat ilgu laiku tas atdalīja Austrumberlīni no pārējās pilsētas, vēsta «Deutsche Welle».

Berlīnes mūris tika uzbūvēts 1961.gadā, lai samazinātu austrumberlīniešu plūsmu uz pilsētas rietumu daļu.

Mūris kļuva par vienu no pazīstamākajiem Aukstā kara simboliem, kurā iemiesojās nošķīrums starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm.

«Neviens neplāno būvēt mūri,» šādus vārdus 1961.gada 15.jūnijā preses konferencē teica Vācijas Demokrātiskās Republikas galva Valters Ulbrihts. Taču pēc nepilniem diviem mēnešiem - 13.augustā - tika slēgta robeža.

Trīs dienas pēc Berlīnes mūra būvniecības sākšanas Rietumberlīnes mērs Villijs Brants aicināja Austrumberlīni «nešaut uz saviem tautiešiem». 70. gados Brants saņēma Nobela Miera prēmiju par saviem centieniem samierināt Rietumberlīni ar Austrumu bloka valstīm.

Lai šķērsotu robežu, pārbēdzējiem no Austrumberlīnes bija jāķeras pie izdomas bagātām metodēm. Tiek lēsts, ka Berlīnes mūra pastāvēšanas laikā zem tā tika izrakti aptuveni 75 tuneļi. Arheologi nesen atklāja vienu no tiem, kas izgāja uz Mauerparku Rietumberlīnes pusē.

Viena no slavenākajām runām pie Berlīnes mūra notika 1987.gada 12.jūnijā, kad Rietumberlīnē viesojās ASV prezidents Ronalds Reigans. Viņš tajā uzrunāja padomju līderi Mihailu Gorbačovu, prasot nojaukt sienu, kas Berlīni bija sašķēlusi gandrīz 26 gadu garumā.

«Jā, Eiropā šis mūris kritīs,» teica Reigans. «Jo tas nevar izturēt ticību. Tas nevar izturēt patiesību. Mūris nevar izturēt brīvību.»

Berlīnes mūris krita 1989.gada 9.novembrī.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams