FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Daugavpils - tā ir vieta ar lielu potenciālu, kas netiek pilnībā izmantots, uzskata nekustamo īpašumu speciālists un domes deputāts Mihails Lavrenovs. Mēģinājumi atvilināt uz pilsētu maksātspējīgus ārzemniekus, kas meklē dzīvesvietu, un investorus uz laiku piebremzēti, nekustamo īpašumu tirgus ir «nesabalansēts» un daļa aizbraukušo jauniešu vēlas atgriezties dzimtajā pilsētā, taču pagaidām uz turieni brauc tikai salabot zobus un apārstēties, eksperts stāsta sarunā ar rusTVNET.

«Daugavpils nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti nesabalansēts - tas attiecas gan uz komerciālajiem, gan uz dzīvojamajiem īpašumiem,» stāsta Lavrenovs. Nelielu divistabu dzīvokli jaunceltnē «Daugavpils Mežaparkā» - Jaunstropos vai dažās Mežciema vietās - var nopirkt par 10 līdz 15 tūkstošiem eiro, kamēr mikrorajonos līdzvērtīgs dzīvoklis izmaksātu pat tik nelielu summu kā septiņus līdz astoņus tūkstošus eiro. Pēdējos gados īpašumu cenas nedaudz cēlušās, īpaši svaigi remontētiem dzīvokļiem un tādiem, kas atrodas «labos stāvos».

Taču, runājot par īres tirgu Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, Lavrenovs norāda - laiki, kad saimnieki ļāva dzīvot, maksājot vien par komunālajiem pakalpojumiem, ir aiz muguras.

Dzīvokli «ar vecmāmiņas tepiķi pie sienas, mēbelēm un veļas mašīnu» var noīrēt par 70 līdz 100 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Meklējot dzīvokli labākā stāvoklī, jārēķinās ar 120 līdz 160 eiro lielu īres maksu.

Paši labākie dzīvokļi pilsētā tiek izīrēti par 180 līdz 200 eiro mēnesī.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Runas, ka Daugavpilī par nieka 2000 līdz 3000 eiro varot nopirkt dzīvokli, ir nepatiesas. Vienīgie izņēmumi ir Križi un Lociki, kur vienistabas dzīvokļu cenas sākas no 3000 eiro, norāda Lavrenovs.

Pilsētā jaunbūves var saskaitīt uz abu roku pirkstiem. Daļēji mēbelētu 68 kvadrātmetru dzīvokli jaunbūvē Daugavpils mikrorajonā var nopirkt par 28 līdz 32 tūkstošiem eiro. Mēbelētu divistabu dzīvokli «jaunajā projektā» pilsētas centrā - jau par 35 līdz 35 tūkstošiem eiro. «Taisnība, Zemesgrāmatā bieži uzrādītas zemākas cenas, bet tā ir vietējā prakse,» saka Lavrenovs.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Par spīti tam, dzīvokļi jaunbūvēs ir ļoti pieprasīti un tiek izpārdoti ļoti ātri. Lielu un ekskluzīvu dzīvokļu cenas var sasniegt 50 līdz 70 tūkstošus eiro, bet retos izņēmuma gadījumos - līdz pat 100 000 eiro, tomēr šāda cena esot uzpūsta, norāda speciālists.

Rīgā 60% dzīvokļu pircēju ņem kredītu. Taču Daugavpilī situācija ir pavisam citāda - Latgalē hipotekāro kredītu dzīvokļa iegādei ņem vien 2% pircēju.

«Parasta dzīvokļa vidējā cena Daugavpilī ir no astoņiem līdz 12 tūkstošiem eiro. Loģiski, ka tādu salīdzinoši nelielu summu daugavpilieši samaksā no saviem iekrājumiem,» stāsta Lavrenovs. «Neskatoties uz to, ka Daugavpilī algas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā, mūsu pilsētā tomēr ir cilvēki, kas labi pelna. Mēnesī nopelnot 1000 eiro, zināmā laika posmā ir iespējams iekrāt tos 10 000 eiro!»

Eksperts gan uzskata, ka reālā situācija Daugavpilī gan varētu būt tāda, ka dzīvokli kredītā ņem apmēram 10% pircēju. Tas vienalga ir daudz zemāks rādītājs nekā Rīgā.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Vai nekustamos īpašumus Daugavpilī pērk ārzemnieki? «Pirka, bet tas beidzās tad, kad pārtrauca dot uzturēšanās atļaujas. Es ļoti cerēju uz šo programmu,» atzīst Lavrenovs. «Laikam valdības mērķis bija pilnībā slēgt šo programmu, kas, starp citu, gandrīz arī notika. Šādi darījumi tagad notiek tikai Jūrmalā, Rīgas Mežaparkā... Reģioniem šī programma ir slēgta jau ilgu laiku, varbūt pat vienmēr tāda ir bijusi. Kaut arī pilsēta ar to varētu nopelnīt un attīstīties.»

«Es domāju, ka tādās pilsētās-rajona centros kā Krāslavā, kur dzīvokļi maksā 2000 līdz 3000 eiro un kur, tā sakot, veselu kāpņu telpu piecstāvu ēkā var iegādāties par 30 000 eiro, vajag dot uzturēšanās atļaujas. Lai cilvēki dzīvo. Tagad tāda sajūta, ka tur visu tīšuprāt «iztīra». Nemaz nerunājot par tādiem pagastiem kā Kaplava, Biķernieki, Indra, Lūznava - tur ir vēl sliktāk,» viņš uzskata.

Lai Daugavpils attīstītos, nepieciešams stiprināt ražošanu un tūrismu, norāda Lavrenovs. «Diemžēl pašlaik izskatās, ka valdībai Latgale maz rūp,» viņš nosaka, piebilstot, ka pēc nesenajām pārmaiņām valdībā daugavpiliešus, jo īpaši jauniešus, esot pārņēmusi grūtsirdība. «Bija cerības, daži pat plānoja atgriezties - visi cerēja uz pozitīvām pārmaiņām. Taču pilsētā jau gadiem nekas nemainās... Cilvēki, kas tagad atrodas pie varas, ar retiem izņēmumiem «sēž domē» kopš 2000.gada. Viņi pārceļas no viena kabineta uz otru, it kā neieredz cits citu, bet tāpat turpina strādāt. Es neticu viņu runām par vēl nebijušu investīciju piesaistīšanu.»

Viena no Daugavpils problēmām ir arī sarūkošais iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, Daugavpilī dzīvo vairāk nekā 90 000 cilvēku, taču vietējie lēš, ka reālais skaitlis varētu būt pat par trešdaļu mazāks.

«Daudzi no tiem, kas deklarēti pilsētā, fiziski šeit sen vairs neatrodas - daļa šo cilvēku atlido tikai tāpēc, lai salabotu zobus un apārstētu ārzemēs sabeigto veselību,» uzskata Lavrenovs. «Vairāk nekā puse manu draugu no bērnības, universitātes un skolas tagad dzīvo aiz robežas. Daļa no viņiem varētu atgriezties, bet kā dēļ un kāpēc?»

Tomēr neizskatās, ka medicīniskais tūrisms drīzumā kļūs par Daugavpils peļņas avotu. «Mums bija lieliska vietējā sanatorija, ko iznīcināja. Mēs nebūtu sliktāki par Druskininkiem, citā vietā ir pat minerālūdeņu akas un Mežciema sanatorijas vecais pirms cara laikiem celtais korpuss, bet tas viss tagad pieder privātpersonām un diemžēl pamests novārtā,» situāciju raksturo eksperts.

«Pilsētai ir potenciāls, ko vajag attīstīt un izmantot!» viņš uzsver. «Pie tā, ka tas nenotiek, ir vainīga gan valsts, gan pilsētas valdība.»

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO