FOTO: Reuters/ScanPix

Vairāk nekā 1000 trūcīgu afrikāņu migrantu mitinās bijušajā olimpiskajā pilsētiņā Turīnā, Itālijā, kas tika izbūvēta 2006.gada ziemas olimpiādei. Tā tika izveidota 300 cilvēku izmitināšanai, vēsta aģentūra «Reuters». Itālijas politiskās partijas reti runā par tūkstošiem migrantu likteņu, cenšoties Itālijā no jauna uzbūvēt savu dzīvi, taču sagaidāms, ka tas būs starp viskaismīgāk apspriestajiem jautājumiem pirms martā paredzētajām vēlēšanām.

Pēdējo četru gadu laikā Itālijas krastos ieradušies vairāk nekā 600 000 migrantu.

Kamēr nabadzīgajiem itāļiem stagnējošās ekonomiskās situācijas dēļ ir grūti atrast darbu un dzīvesvietu, ko tie varētu atļauties, politiķi ar palīdzības piedāvāšanu migrantiem diez vai iegūs lielu popularitāti. Tā vietā tiek solīti skarbāki mēri, piemēram, masu deportācijas un imigrantu neielaišana valstī.

Turīnas olimpiskā pilsētiņa kļuvusi par vienu no Eiropas lielākajiem «skvotiem», kurā dzīvo migranti no 28 Āfrikas valstīm. Daudzi no viņiem nakti pārlaiž uz kāpnēm vai pieliekamajos; daudziem nav darba vai arī ienākumi ir ļoti nelieli. Pat vairākus gadus pēc ierašanās Itālijā daļa migrantu nevar atļauties nopirkt pārtiku, nemaz nerunājot par īri.

FOTO: Reuters/Scanpix

«Šī vieta iemieso Itālijas integrācijas problēmu,» norāda 31 gadu vecais sicīliešu inženieris Nikolo Vasile, kurš kā brīvprātīgais palīdz olimpiskajā pilsētiņā mītošajiem migrantiem noformēt dokumentus un veikt citus uzdevumus. Nedēļā viņš tam velta apmēram 40 stundas, kas atbilst pilnas slodzes darbam.

«Nav nekāda institucionāla ceļa uz integrāciju,» viņš raksturo situāciju. «Tāda vienkārši nav, atšķirībā no citām Eiropas valstīm.»

Itālijā pašlaik apmēram 200 000 migrantu dzīvo patversmēs. Kad viņiem tiek nodrošināts patvērums, tās ir jāpamet, un viņiem vairs netiek nodrošināta ne dzīvesvieta, ne arī bezdarbnieka pabalsts.

FOTO: Reuters/Scanpix

Likums paredz, ka pirmajā Eiropas Savienības (ES) valstī, kurā tie ieradušies, viņiem jāpieprasa patvērums un jāstrādā. Līdz ar to tūkstošiem migrantu «iestrēguši» Itālijā, gluži kā 31 gadu vecais sudānietis Džamals Adams. Viņš Itālijā ieradās 2011.gadā, bet, nevarot atrast darbu, turpināja ceļu uz Vāciju. Tomēr likumdošanas dēļ viņš nevarēja noformēt dokumentus nevienā citā valstī kā vien Itālijā. Kopš 2013.gada, kad Turīnas olimpiskajā pilsētiņā apmetās dzīvot bēgļi, Adams dzīvo nelielā istabiņā kopā ar trim citiem cilvēkiem.

Tāpat kā vairums Turīnas kompleksā dzīvojošo, Adams var likumīgi dzīvot un strādāt Itālijā, taču realitātē darbu atrast nevar.

Kad sapņi par mierīgo dzīvi Eiropā sabrūk, daudzi migranti zaudē cerības. Šomēnes viens olimpiskā kompleksa iedzīvotājs esot mēģinājis izdarīt pašnāvību, izlecot pa logu, saka Vasile.

Itālijā valdošā Demokrātiskā partija pagājušogad ar Lībiju un krasta apsardzi panāca vienošanos migrantu plūsmas ierobežošanai. Rezultātā migrācija samazinājās par trešdaļu, un pērn Itālijā no Āfrikas ieradās 119 000 migrantu. Taču vēlētāju noskaņojumu tas neuzlaboja, un arvien vairāk itāļu atbalsta pret imigrāciju vērstas idejas.

Opozīcijā esošais centriski labējais bloks visstingrāk iestājas pret imigrāciju. Koalīcija, kurā ietilpst bijušā premjera Silvio Berluskoni dibinātā «Forza Italia» («Uz priekšu, Itālija!»), priekšvēlēšanu aptaujās izvirzījusies vadībā, lai gan pagaidām neizskatās, ka kādam no partiju blokiem izdosies savākt vairākumu valdībā.

Berluskoni apgalvo, ka migranti palielinot noziedzības rādītājus un tos vajagot deportēt, lai gan saskaņā ar oficiālajiem datiem pērn noziedzība valstī ir mazinājusies. Labējā «Ziemeļu līga», ar ko Berluskoni partija ir vienā blokā, sola masu deportācijas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO