Mākslas objekts «Goda vārti» Brīvības bulvārī, kas izmaksājis 247 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, galvaspilsētā stāvēs divus gadus un pēc tam tiks nojaukts, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Pēc tam instalāciju demontēs, dārgos digitālos ekrānus izjauks un izdalīs kultūras namiem.

Kad Rīga sākusi plānot simtgades notikumus, radusies iecere modernizēt visu Brīvības bulvāra aleju līdz pat Brīvības piemineklim, bet tik daudz naudas nav bijis, tāpēc nolemts ideju sašaurināt. Mākslinieki ieteikuši veidot interaktīvus vārtus no LED ekrāniem.

Rīgas dome lepojas, ka šis esot unikāls mākslas objekts - vienīgais visā pasaulē. Instalācijai autori - mākslinieks Visvaldis Asaris, 3D projekcijas veidotājs Māris Kalve un dzejnieks Andris Akmentiņš.

«Šie vārti bija ideja, kas bija akceptēti ļoti augstā līmenī, ja mēs runājam par kultūras ministri. Šo objektu svinīgi atklāja tie latviešu mākslinieki, kas veidoja šo… Pie tam es gribētu pasvītrot - patstāvīgo objektu, kas tiks izmantots arī pēc 18.gada. Manuprāt, šis objekts ir vietā un šis objekts no mākslas viedokļa izskatās ļoti pareizi. Bet vēlreiz - par šo objektu saturiski ir lēmuši speciālisti,» raidījumam stāsta Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Darbs esot noticis mēnešiem. Aptaujātas vairākas LED iekārtu apkalpojošās firmas, lai saprastu, cik mākslinieku ideju realizēšana maksās. Tad sludināts konkurss. Tas noticis tikai pagājušā gada 17.augustā. Kā liecina sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā - izvēlēta iepirkuma procedūra «Paātrinātais konkurss». Tā termiņš bija 12 darba dienas - līdz 4.septembrim.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite raidījuma veidotājiem klāstīja, ka, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un aptaujājot video LED ekrānu izmantošanā iesaistītās kompānijas, kas darbojas Latvijā, novērtējot arī visas šī projekta izmaksas un izgatavošanas tempus, domē sapratuši, ka projektu ir iespējams izdarīt paātrinātajā kārtībā.

«Konkursā pieteicās viens pretendents. Mēs gaidījām vairāk pretendentu. Jo ziņa par šo konkursu bija ne tikai publicēta IUB mājas lapā un departamenta mājas lapā, bet izsūtīta sešiem pretendentiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, tomēr saņēmām tikai vienu pieteikumu. Es jau jums teicu - apsvērām šīs iespējas, bet tādi bija mūsu nosacījumi. Jo

mēs simtgadi gribējām sagaidīt un arī esam sagaidījuši ar šo objektu. Tā kā…»

stāsta Šmite. Viņa piebilda, ka projekts ir tehniski sarežģīts - LED ekrānu salaidumi esot bez ietverošajām konstrukcijām, kas ir specifiski piemērots 3D projekciju demonstrēšanai.

Paātrinātajā konkursā bez konkurences uzvarēja firma «Palami». Tās rūpnīcas ēkā Salaspilī ražo gan LED gaismekļus, gan dažādas mikroshēmas. Firmas īpašnieks un valdes locekļi - bijušie un esošie Baltkrievijas pilsoņi. Firma lepojas, ka uzstādījusi tablo «Arēnā Rīga», reklāmu stendus Baltijas valstu lielveikalos un ielās. Uzņēmuma īpašnieks raidījumam interviju atteica, kad bija sastapts pie «Goda vārtiem», uzraugot kādas tehniskas ķibeles salabošanu.

Kas notiks ar instalāciju tālāk?

Rīgas domes pārstāve Šmite stāstīja, ka objektā tiks atspoguļoti visi būtiskie notikumi, kas valstī notiek. Pēc diviem gadiem instalāciju paredzēts sadalīt un ekrānus nodot kultūras centriem. To lietošanas termiņš esot 12 gadi.

«Mūsu koncertorganizācijas «Ave Sol», kura rīko lielos pasākumus pilsētvidē, krastmalā, mūsu kultūras centri, kur šie ekrāni var noderēt, jo tie ir sadalāmi pa segmentiem. Tā nav viena masa. Ir sadalāmi un veidojami atsevišķi dizaina objekti, ekrāni, informatīvie stendi,» stāsta Šmite. Viņas kolēģis no Kultūras pārvaldes Guntars Kambars piebilst, ka, ņemot vērā cenu un ekrānu lietošanas termiņu,

«mēs esam vienkārši saņēmuši dāvanu!»

Kā liecina Kultūras pārvaldes galvenās izdevumu pozīcijas bez atalgojuma māksliniekiem, visdārgākais bijis 64 kvadrātmetru lielais četru plakņu ekrāns. Tā cena - 182 tūkstoši eiro.

Karkass, uz kā ekrāni uzstādīti, kopā izmaksājis gandrīz 60 tūkstošus eiro (59 410 eiro). Metāla konstrukcijas - 18 tūkstoši. 41 tūkstoti maksā objekta segvirsma, pamati, podests un betona bloki.

Projektēšana izmaksājusi 1800 eiro, Ekrāna uzlikšana pusotru tūkstoti eiro, apkope 1400 eiro un demontāža 1350 eiro.

Raidījums noskaidrojis: lai gan Ušakovs saka, ka dārgajam projektam stingru jāvārdu teikusi arī Kultūras ministrija, tajā norāda, ka instalācija ir pašvaldības projekts un valsts tajā nejaucas.

«Nekā personīga» arī atgādina par 2005.gadā veidoto projektu «Runājošie akmeņi», kas tagad vairs nevienam nav vajadzīgs. Lai uz deviņiem laukakmeņiem izrādītu instalācijas, valsts iztērēja pusmiljonu latu. Projekts tapa, lai Francijā reklamētu Latviju. Dažas dienas akmeņus izstādīja arī Rīgā. Pēc tam dārgais projekts kopā ar video un datortehniku aizceļoja uz kādu no noliktavām, kur par glabāšanu Kultūras ministrija samaksāja 20 tūkstošus eiro. Tur tas zem klajas debess, apklāts vien ar plēvi, stāvēja līdz pat 2014.gadam. Tagad šis trekno laiku projekts ir atvests uz «Likteņdārzu». Agrāk pusmiljona latu dārgā projekta iekārtu un akmeņu vērtība novērtēta uz 686 eiro.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams