Saeima ceturtdien uzklausīja «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, līdz ar to komisija savu darbu ir noslēgusi.

Uzklausot komisijas atskaiti par paveikto, deputātiem raisījās asas debates par šo jautājumu. Korupcija Latvijā darbojas «pēc pilnas programmas», un daudz ko nosaka ierobežotas skaita personu grupējumi, kas cīnās par savām ekonomiskajām interesēm, šodien pārskatā par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu sacīja tās priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

Politiķe pauda, ka Latvijā pastāv «pilna cikla sistēma», kas aizstāv savējos, un kas strādā, lai panāktu sev vajadzīgo rezultātu. Viņa norādīja, ka ar mediju palīdzību tiekot radīta ilūzija, ka ar demokrātiju viss ir kārtībā, vai arī radīts troksnis, lai aizēnotu kādus citus jautājumus.

Sudraba skaidroja, ka šīs sistēmas labā strādā «viens centīgāks pilsonis par otru», un ir veltīgas cerības, ka Latvijas pretkroupcijas iestādes «zobratiņš» palīdzēs tikt galā ar šo sistēmu.

Komisijas vadītāja daļu no uzrunas veltīja tam, kāda attieksme ir vērsta pret viņu pašu. Viņa norādīja, ka pastāvošajā sistēmā «viens zobratiņš aizsargā citus zobratiņus». Sistēma arī aizsargājot sevi no Sudrabas, jo «mani nav iespējams pakļaut, uzpirkt vai šantažēt», akcentēja politiķe. Runājot par tā dēvētajām «oligarhu sarunām», politiķe retoriski vaicāja, vai ir jātur aizdomās visi, kas tajās minēti.

Tomēr debatēs izskanēja pārmetumi Sudrabai par komisijas neefektīvu darbu, kas esot bijis pielīdzināms cirkam. Parlamentārietis Andrejs Judins (Par!/V) pieļāva, ka Sudraba komisijas vadītājas amatā nonākusi tādēļ, ka nebija iespējams izbēgt no komisijas izveidošanas, tādējādi komisijas darbu padarot par farsu un neiegūstot nekādu rezultātu.

«Ziņojums ir bezzobains, patukšs dokuments, kur nav satura, bet ir vispārīgi vārdi,» ziņojumu vērtēja Judins, uzsverot, ka diemžēl Sudrabai un viņas komisijai neesot bijis svarīgi izveidot komisiju, izvērtējot valsts sagrābšanas pazīmes.

Judina ieskatā, rezultātā iegūts ne tikai slikti sagatavots ziņojums, bet arī tikusi diskreditēja parlamentārā izmeklēšana. «Sudrabai jāuzņemas atbildība par tik neefektīvu darbu,» pārliecināts Judins. «Jāatzīst, ka valsts sagrābšana nav tikai akadēmisks jēdziens, bet tas pastāv reālajā dzīvē. Saeimā ir deputāti, kas kalpo oligarhiem, kas ir ļoti, ļoti nožēlojami,» pauda deputāts.

Partijas «Vienotība» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri komisijas ziņojumu salīdzināja ar sliktu veselības stāvokļa izrakstu. Viņš uzsvēra, ka «nav ne slēdziena, ne ārstēšanas metodes, bet ir diagnoze - vēzis». Politiķis pauda, ka Latvijā oligarhu ietekme ir slimība - vēzis ar trīs galvām, kas ir jāizoperē, taču to neviens nedara. Viņaprāt, tas liecina tikai par to, ka oligarhu ietekme joprojām ir ļoti liela.

Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (LRA) savā uzstāšanās reizē norādīja, ka lielāka vērtība tiktu iegūta, ja tā dēvētās «oligarhu sarunas» tiktu publicētas pilnā apmērā. Reizē sabiedrībai būtu noderīgi dzirdēt citas sarunas, kad ierobežotā lokā tika spriests par nepieciešamo regulējumu Kredītiestāžu likumā, par Veselības finansēšanas likumā neiekļauto normu, ka prioritāri līdzekļu jānovirza valsts un pašvaldību nevis privātajām medicīnas iestādēm. Tāpat būtu noderīgi dzirdēt politiķa Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij») un satiksmes ministra Ulda Auguļa sarunu pēc «Latvijas Dzelzceļa» meitasuzņēmuma «LDz loģistika» valdes priekšsēdētāja Vernera Lūša, aresta Lietuvā, norādīja politiķis.

Smiltēns arī pauda apbrīnu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Sudrabas ietekmi attiecībā uz konkrētiem balsojumiem Saeimā, jo «sāk lūzt [balsošanas] pultis, pazūd zālē deputāti». Noprotams, ka politiķis šos izteikumus veltīja nesekmīgajiem balsojumiem atsaukt Sudrabu no komisijas.

Paužot nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas viedokli, tās pārstāvis Ritvars Jansons norādīja, ka sabiedrība no komisijas darba secinājumiem gaidīja skaidru un tiešu novērtējumu par kriminālprocesā izmeklētajām darbībām, kuras veicas konkrētas personas.

«Diemžēl galaziņojums šādu novērtējumu nedod. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums ētisku nosodījumu iepriekš aprakstītajām darbībām neuzskatīja par svarīgu. Nacionālā apvienība uzskata, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir kriminālprocesā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes,» akcentēja Jansons.

Žurnālā «Ir» publicētās tā dēvētās «oligarhu lietas» sarunas radīja spēcīgu emocionālo fonu, debatēs partijas «Saskaņa» vārdā norādīja deputāts Igors Pimenovs. Tomēr ar emocionālo fonu esot par maz, lai attiecīgo lietu nodotu tiesai, jo nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Viņš sacīja, ka komisija neguva pārliecību, ka publiskotie materiāli ir autentiski, tāpat arī vairāki cilvēki norādījuši, ka atsevišķu ažiotāžu raisījušos vārdus nav lietojuši.

Pimenovs arī pauda, ka koalīcijas padome neesot leģitīma institūcija, jo tās nevienā valsts normatīvajā aktā nav noteikta. Reizē tās nozīme ir ļoti svarīga, tāpēc tās ietekmē esot saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, norādīja deputāts.

Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) savā runā norādīja, ka valsts nozagšana ir saskatāma jau Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā. Atmodas scenārijs ir tapis Padomju Savienības Komunistiskās partijas ietekmē esošās Valsts drošības komitejas (VDK) gaiteņos, un VDK aģentu tīkls ir kontrolējis atmodas notikumus, kā arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Kalnozols kā vienu no risinājumiem minēja valsts finansētas politiskās partijas.

Komisijas ziņojumā teikts, ka «oligarhu sarunās» var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

«Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,» norādīts ziņojumā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams