Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, sacīja Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

«Šie sala apstākļi, kas ir gaisa temperatūra robežās līdz mīnus desmit grādiem, praktiski lielāko daļu kultūru neapdraud. Kad gaisa temperatūra pazemināsies vēl vairāk, mēs varam sākt skatīties uz to kā risku, bet šobrīd pie mums ir ziema, un šajā gada laikā mīnusiem ir jābūt,» sacīja Narvils.

Viņš piebilda, ka pozitīvi vērtējama gaisa temperatūras pakāpeniska, nevis strauja pazemināšanās, mitruma līmenim augsnē pamazām mazinoties un tādējādi būtiski nekaitējot augu sakņu sistēmai. «Labvēlīgi ir tas, ka sals nāk pamazām un līdz ar to mazliet izceļ ārā lieko ūdeni, kļūst sausāks, un gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski. Tas nav tik ļoti bīstami. Augu sakņu sistēma var paspēt adaptēties šādos apstākļos,» teica LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības eksperts.

LLKC eksperts piebilda, ka dažādos dārzos situācija šobrīd ir atšķirīga atkarībā no tā, kāds ir kopējais mitruma līmenis konkrētā vietā un kādas bijušas iespējas tajā novadīt lietus ūdeņus, lai tie neuzkrājas. «Ja bija iespējams, noteikti bija vēlams novadīt virszemes noteces uz zemākām vietām - tas noteikti bija jādara, kaut vai izmantojot elementārus mehānismus. Ja lieko ūdeni nebija iespējams novadīt, atliek cerēt, ka saistībā ar salu pamazām ūdens līmenis kritīsies,» viņš sacīja.

Tāpat Narvils atzina, ka pret kailsalu daudz izturīgāki par sētajām kultūrām ir ilggadīgie stādījumi. Īpaši bīstams kailsals var kļūt Kurzemes pusē, kur sniega nav vispār vai tas nenosedz augsnes virskārtu. Pārējā Latvijas daļā, kur izveidojusies kaut neliela sniega kārta, satraukumam līdz šim nav bijis pamata. Tomēr precīzi to, vai un cik lielā mērā kailsals šoziem ietekmējis dažādas augļkoku un ogulāju kultūras, varēs izvērtēt tikai pavasarī.

Pēc viņa sacītā, ilggadīgos stādījumus, ziemcietes un daudzgadīgos dārzeņus pret lielāka kailsala bojājumiem ir iespējams pasargāt, izmantojot mulču. Mulčējot augus ziemai, jāplāno 8-12 centimetru biezs mulčas slānis. Derēs sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, kā arī koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda. Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas. «Mulča ļoti labi saglabā gan siltumu un pasargā kultūras no tālākiem liekiem nokrišņiem, jo spēj sevī akumulēt pietiekami daudz mitruma,» teica Narvils.

Viņš arī piebilda, ka šā gada augļkoku un ogulāju ražu lielā mērā ietekmēs klimatiskie apstākļi turpmāk. «Ja uznāk lielāki aukstumi tieši pavasara periodā, kad pumpuri sāk piebriest un tuvojas ziedēšanas laiks, var tikt bojāti gan ziedpumpuri, gan atsevišķi jaunie nenobriedušie veģetatīvie dzinumi. Šobrīd gan ir ļoti grūti pateikt, kāds laiks būs vēl pēc diviem mēnešiem,» sacīja Narvils.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams