Kā aģentūru LETA informēja kustībā «Par!», šodien Judins savus sagatavotos priekšlikumus plāno iesniegt izskatīšanai parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Kopumā Judins, kā jau norādījis iepriekš, nepiekrīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektam, jo, viņaprāt, tas nesaskan ar faktiem, kas atklāti komisijas darbā, turklāt ziņojumā iztrūkstot virkne būtisku secinājumu un ierosinājumu.

«Šobrīd galaziņojuma projekts ir ļoti vājš, tendenciozi remdens. Nav nofiksēti un ņemti vērā būtiski fakti un izdarīti secinājumi, ko atklāj gan kriminālprocesa materiāli, gan komisijas darbā iegūtā informācija. Esošajā projektā arī notikusi bīstama jēdzienu jaukšana, piemēram, patvaļīgi pretnostatot žurnālā «Ir» publicētās sarunas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesa materiālos iekļautās sarunas,» uzskata Judins, kurš paralēli darbam komisijā arī iepazinies ar KNAB rīcībā esošajiem krimināllietas materiāliem.

Deputāts norāda, ka piedāvātajā ziņojuma projektā komisijas darba stenogrammas ir nepilnīgi atšifrētas, nav piefiksēti publiski jau izskanējušie gadījumi, kad tās darbā netika ievēroti neitralitātes un objektivitātes principi. «Ir notikusi komisijas darba iemesla un uzdevumu sagrozīšana, paustas viegli pierādāmas nepatiesības, kā arī iztrūkst secinājumi,» uzskata parlamentārietis.

Judins uzstāj, ka tā dēvētās oligarhu sarunas ir jāpublisko, un to varētu panākt, ja parlamentārās izmeklēšanas komisija rosinātu grozījumus par kriminālprocesos iegūtās informācijas publiskošanu, ja tas ir sabiedrības interesēs. «Šobrīd likums nav sabiedrības un tās intereses pārstāvošo mediju pusē. Tāpēc oligarhi var atļauties likuma ietvaros stāstīt, ka medija publicēto sarunu nav bijis vai tās ir sagrozītas. Visi saprot, ka viņi melo, bet tiesību to pierādīt medijam nav. Šis likuma caurums ir jālabo,» skaidro parlamentārietis.

Tāpat deputāts secina, ka pēc iepazīšanās ar «oligarhu lietas» kriminālprocesa materiāliem žurnāla «Ir» publiskotie sarunu audioierakstu atšifrējumi atbilst KNAB rīcībā esošo audioierakstu saturam, un šis fakts ir jāiekļauj komisijas galaziņojumā. Šobrīd ziņojuma projektā šie sarunu materiāli tiekot «patvaļīgi pretnostatīti».

Judins arī uzskata, ka komisijai ziņojumā jāpauž viedoklis par Krimināllikuma grozījumiem, paredzot atbildību par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Patlaban Krimināllikums to neparedz, kas esot «liels drauds demokrātiskajai valsts iekārtai».

Deputāts uzsver, ka fakti, kas atklājušies «Rīdzenes» sarunās un kriminālprocesa materiālos par pašiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem, ir jānofiksē arī galaziņojumā. «Komisija nedrīkst izlikties, ka tās darbības laikā klajā nākušie fakti par tās locekļiem nav bijuši.» Kā piemēru Judins min komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) un vairāku komisijas deputātu saistību ar «Rīdzenes sarunām» vai oligarhiem.

Parlamentārietis arī uzskata, ka ziņojumā ir jāiekļauj fakts, ka atsevišķas personas - Imants Liepiņš, Juris Paiders, Edgars Jansons - uz komisijas sēdēm uzaicinātas patvaļīgi, bez koleģiāla komisijas deputātu lēmuma. Tāpat Sudraba esot pieaicinājusi ekspertus un personas, kurām ir personiska saikne ar tā sauktajiem oligarhiem, un kuru personības raisījušas publisku diskusiju par viņu piemērotību dalībai komisijā.

Pēc Judina domām, galaziņojumā svarīgi būtu arī norādīt, ka komisijas darbs bija apgrūtināts atsevišķu locekļu juridiskās izglītības trūkuma dēļ, kā arī pielaides valsts noslēpumam neesamības dēļ. «Pašai komisijas vadītājai I.Sudrabai tā arī nav piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, līdz ar to viņa nevarēja iepazīties ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem un piedalīties tādu jautājumu apspriešanā, kas satur slepenu informāciju. Tas nepārprotami traucēja komisijas vadītājai saprast lietas būtību un izdarīt korektus secinājumus par vairākiem komisijā izskatītajiem jautājumiem,» pārliecināts Judins.

Viņaprāt, galaziņojumā jāiekļauj arī virkne secinājumu, kuri izriet no atklātajiem. «Piemēram, analizējamās krimināllietas un operatīvās izstrādes lietas materiālos ir fakti, kas norāda, ka Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs u.c. «Rīdzenes» sarunu dalībnieki ir veikuši darbības, kas atbilst valsts sagrābšanas pazīmēm. Ziņojumā arī jāiekļauj, ka «Rīdzenes» sarunās paustais sniedz norādes uz krimināli un administratīvi sodāmu darbību izdarīšanu. Tāpat to saturs norāda uz prettiesisku valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu,» uzsver Judins.

Deputāts arī rosina komisiju oficiāli konstatēt, ka «Rīdzenes» sarunās minētā ķīmisko kravu termināļa būvniecība ir bijusi saistīta ar sarunu dalībnieku ekonomiskajām interesēm, un ka sarunu dalībnieki ir veikuši darbības, lai novērstu iespējamus šķēršļus termināļa projekta attīstībai, tai skaitā iesaistot un ietekmējot Rīgas domes amatpersonu rīcību.

«Tāpat materiālos ir pietiekami daudz faktu, no kā secināt par necaurspīdīgu un nedemokrātisku mediju finansēšanu caur reklāmas līgumiem. Latvijā ir vairāki mediji, kas nepilda objektīvas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiķu publisko attiecību veidošanas uzdevumiem, jo sevišķi reģionālo mediju segmentā,» norāda Judins.

Judins arī nav atmetis ieceri komisijas galaziņojumam pievienot savas atsevišķās domas.

Kā ziņots, šodien plkst.11 tā dēvētā «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisija sanāks uz slēgtu sēdi, lai turpinātu darbu pie galaziņojuma sagatavošanas, vērtējot deputātu iesniegtos priekšlikumus.

Galaziņojumu oficiāli apstiprināt plānots sanāksmē, kas provizoriski varētu notikt ceturtdien, 18.janvārī, iepriekš pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.