FOTO: Privātais arhīvs

Rojā jūras piekrastē uz akmeņiem gulēja savāds putns. Kad putnam pietuvojās cilvēki, viņš savicināja spārnus, bet pacelties nespēja. Kākauli - ūdensputnu, kas ziemo Latvijā, spēj ienirt 50 metru dziļumā un uz ūdens nolaižas dīvainā veidā - ar vēderu atsitoties pret virsmu, - aizveda uz vienīgo vietu Latvijā, kur tiek sniegta palīdzība slimiem, ievainotiem putniem, - Asaros esošo patversmi «Drauga spārns», kurā uzturas vairāk nekā 200 putnu. Jūrmalas pašvaldība putnu patversmi kuru katru brīdi var slēgt, jo savrupmāju teritorijā saceltās novietnes ir nelikumīgas.

(papildināts Jūrmalas pašvaldības skatījums uz notiekošo)

«Viņš ir saindējies ar svinu, kas ir bieža problēma ūdensputniem. Svins ūdenī nonāk no makšķerēšanas piederumiem un mednieku lodēm. Barojam ar zondi, dodam zāles, vitamīnus, liekam sistēmu un ceram, ka atlabs,» par kākauli stāsta «Drauga spārna» vadītāja Anete Asare. Nesen atvestais pīļveidīgais kākaulis patversmē ir pirmais šis sugas putns.

Slimus, nomaldījušos, savainotus, apjukušus putnus uz «Drauga spārnu» cilvēki ved no visas Latvijas – visbiežāk no Rīgas un Jūrmalas.

13 patversmes brīvprātīgie savainotos putnus ārstē, kopj, baro, čubina, līdz tie spēj atgriezties brīvībā.

Gada laikā debesīs atgriežas ap simts putnu. Patversmē gada laikā uzturas ap 40 dažādu sugu putnu. Jāpiebilst, ka Madonas pusē ar plēsīgo putnu rehabilitāciju nodarbojas Uģis Bergmanis. Daļa Jūrmalā nonākušo putnu dodas uz turieni.

FOTO: privātais arhīvs

Tiktāl viss būtu jauki, tikai patversme ar 200 putniem atrodas ekskluzīvā savrupmāju rajonā. Daļai kaimiņu pret putnu klātbūtni nekādu pretenziju nav, bet tie, kas nesen iegādājušies īpašumu Asaros, domē sūdzas par putnu klaigāšanu un smakām. Arī pašvaldība nav sajūsmā, ka par putnu glābšanas vietu izraudzīta ekskluzīva rajona iela, kas ved uz kāpām. Pie patversmes durvīm saskaras dažāda pasaules uztvere un intereses. Domē norāda, ka putnu mājas ir nelikumīgas būves, kas būtībā nedrīkst atrasties šajā teritorijā. 5. janvārī beidzās pagarinātais termiņš, kad novietņu būvniecība bija jāsaskaņo atbilstoši būvniecības likumdošanai.

Patiesībā tas nozīmē, ka brīvprātīgo organizācijai ar visiem putniem jāvācas prom, bet būves jānojauc, jo skaidrs, ka saskaņot tās nevarēs.

Biedrības lūgumu atļaut saglabāt putnu mājas līdz 30. jūnijam, kad novietni varētu pārcelt uz jauno mājvietu Tukumā, pašvaldība noraidīja. Tomēr «padzīt putnus» ar visiem putnumīļiem pašvaldību kavē asā sabiedrības reakcija, iestājoties par biedrību, kas nesavtīgi palīdz spārnotajiem draugiem.

Dabas aizsardzības pārvaldei nav iebildumu, ka patversme darbotos līdz 15.maijam. Tomēr, lai gan putnu mājas uzceltas profesionāli, apkārtne ir kārtīga un dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumi nav konstatēti, var saprast apkārtējos iedzīvotājus, kuri par putnu «dziesmām» nav sajūsmā. Novietnē uzturas nevis desmit, bet 200 putni! Domes sabiedrisko attiecību nodaļā skaidro, ka

nelegālās būves stāv jau vairākus gadus un sakārtot būvniecības dokumentāciju biedrība tiek aicināta kopš 2016. gada janvāra, bet nekas nemainās.

Organizācija apelē pie sabiedrības jūtām un panāk savu. "Divus gadus biedrībai bija zināms, kādas darbības jāveic – vai nu jāsakārto būvniecības dokumentācija, vai nelegālās būves jānojauc. Turklāt tikšanās laikā pagājušā gada maijā biedrības pārstāvjiem tika izskaidrotas darbības, kas jāveic, lai to sakārtotu. Nelegāla putnu patversme ir izveidota savrupmāju teritorijā, pagalmā esošās būves ir uzbūvētas, ignorējot likumdošanu, kā arī apkārtējo iedzīvotāju intereses,» skaidro sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite.

Būvvalde nav tiesīga nereaģēt uz patvaļīgas būvniecības faktu, un jau iepriekš ir nākusi pretī, pagarinājusi termiņus.
«Ir ziema, mums šobrīd nav kur likt putnus,»

saka Anete Asare, kura putniem palīdz jau vairāk nekā septiņus gadus. Jaunas putnu novietnes būvniecība Tukumā ir sākta, bet netuvojas nobeigumam – ir ielikti pamati un uzbūvētas sienas. Putniem vajadzīgi plēsējdroši voljeri, baseini, liela teritorija, kur lidot dažādām sugām, siltums, elektrība un ūdens iekštelpās. «Mēs ēkas ceļam no jauna, pašu spēkiem un līdzekļiem. Dome solīja, ka palīdzēs mums pārcelties, bet solījumi ir aizmirsti,» saka Asare.

Tālāk būvvaldes būvinspektoram saprātīgā termiņā teritorija ir jāapseko un jākonstatē lēmuma izpilde vai neizpilde, stāsta domē. Atkarībā no konstatētā, tiks lemts par tālāko rīcību. Pašlaik īpašnieki vēl nav vērsušies pašvaldībā, apstrīdot būvvaldes lēmumu – to var darīt mēneša laikā. Tikmēr biedrība negrasās padoties, bet atkal saukt palīgā sabiedrību un atjaunot parakstu vākšanu sabiedrības līdzdalības platformā «Mana balss».

Asare stāsta, ka patversmes «slimnīcā» šobrīd uzturas 30 gulbji. «Riska grupā ir gulbji, ko cilvēki baro ar maizi un kas neaizlido uz siltajām zemēm. Ar locītavu traumām, iekaisumiem, novārguši, no vecākiem noklīduši mazuļi,» viņa uzskaita iemeslus, kāpēc putni nonāk cilvēku apgādībā. Tomēr visvairāk patversmē ir kaiju – automašīnu notriektas un sašautas. «Mēs apskatām ievainojumus un izņemam lodes. Cilvēki šauj uz kaijām, jo laikam tās traucē,» stāsta Anete. Nesen jauns gulbītis patversmē nonācis no apdzīvotas vietas Sunīši.

No Sunīšiem šis īsā laikā ir otrais savainotais gulbis.

Vasarā tiek atrastas daudzas ar botulismu slimas kaijas – saindējušies putni, kuriem iestājusies muskuļu paralīze vai elpošanas traucējumi.

Putnus paralizē un mokoši nogalina tā pati viela - botulotoksīns, ko kosmetoloģijā izmanto grumbu izlīdzināšanai.

Botulisms ir nopietna saslimšana, ko ierosina botulotoksīns, ko izstrādā Clostridium botulinum baktērija. «Kā putni uzņem šo vielu, mums ir grūti saprast. Varbūt tas saistīts ar klimata izmaiņām vai piesārņojumu – mēs nezinām.» Ja putniem laikus palīdz, tie pilnībā atlabst, atgriežas dabā un dzīvo vēl daudzus gadus, zina stāstīt Anete.

«Tā nav taisnība, ka putniem jāmirst, jo tā ir dabiskā izlase. Putni bieži vien cieš nevis dabisku, bet cilvēku izraisītu iemeslu dēļ.»
Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO