Būšu novilcis līdz pēdējam... Īstenībā favorītalbumi šogad izkristalizējās diezgan ātri, un šādu top10 būtu varējis publicēt arī decembra sākumā. No «U2», kas albumu izdeva pirms pāris nedēļām, neko īpašu negaidīju, kaut īru četrinieka jaunā plate mani no saturiskās puses patiesi uzrunāja. Ja vēlaties uzzināt pasaules mūzikas kritiķu verdiktu, tad dodieties uz «metacritic.com», kur apkopoti profesionāļu vērtējumi, taču mans 2017. gada albumu top10 (bez noteiktas secības) izskatās šādi.

Un vēl, viss plūst un mainās. Arī portālā «TVNET». Ir notikusi satura pārkārtošana, un «TVNET Mūzika» sadaļa no augšējās navigācijas pazudusi, to turpmāk varēs atrast Izklaides vai Kultūras sadaļā. Laimīgu 2018!

Spoon «Hot Thoughts» (Matador)

Spoon / Foto: Publicitātes

Pēc 2014. gada sānsoļa ar lielo izdevēju «Anti-», kura apgādā izdota lieliskā plate «They Want My Soul», Ostinas, Teksasas apvienība «Spoon» atgriezusies savā mājas izdevniecībā «Merge», kas savulaik 1996. gadā izdeva grupas spuraini skanošo debijas plati «Telephono». Grupa, kuru mīl mūzikas kritiķi un kurai ir neliels, bet ļoti uzticams fanu pulks, ir viena no retajām, kura konstanti spējusi ierakstīt un izdot ļoti augstvērtīgus albumus. Un arī šis devītais studijas darbs «Hot Thoughts» nav izņēmums. Bieži ir tā, ka kāda dziesma no iepriekšējā albuma nosaka muzikālo kursu nākamajam, un «Spoon» gadījumā tā bijusi dziesma «Inside Out». Grupas solists Brits Daniels (Britt Daniel) kādā intervijā atzinis, ka tieši viegli elektroniskais «Inside Out» ar laiku kļuva par viņa «They Want My Soul» plates mīļāko gabalu. Vēlme doties dziļāk elektroniskos eksperimentos kļuva vēl uzstājīgāka, kad pagājušogad negaidīti nomira Brita elks Prinss (Prince). Viņš par Prinsa mūziku jūsmojis jau no 11 gadu vecuma. Arī Bovija aiziešana likusi vairāk eksperimentēt, un rezultātā tapis pats eksperimentālākais, futūristiskākais grupas albums.

David Crosby «Sky Trails» (BMG)

76 gadus vecais Losandželosas hipijs, leģendāro grupu «The Byrds» un «Crosby, Stills & Nash» dalībnieks Deivids Krosbijs turpina būt radošs. Lai arī džeza mūzika vienmēr bijusi Krosbijam tuva, tikai tagad džezs atradis vietu viņa mūzikā. Ierakstā Krosbijs atsaucas uz Džoniju Mitčelu, džezroka pīlāriem «Steely Dan», vienu no dziesmām viņš sacerējis kopā ar atslodzes/softroka milzi Maiklu Makdonaldsu.

Foto: Publicitātes foto
Devids Krosbijs (David Crosby) / Foto: Vida Press

Stanislav Yudin, Asnate Rancane «Op.2» (Jersika Records)

Klausoties Asnates Rancānes balsī, gribas atmest visu lieko, aizmirst, ka ārā aiz loga ir 2017. gads, un iegremdēties viņas unikālās, spēcīgās, sievišķīgās balss dzīlēs. Un ja šī balss vēl iegremdēta atmosfēriskajā džeza kontrabasista Staņislava Judina dobjo stīgu pasaulē, tad rezultāts ir pārpasaulīgs. Pagājušogad oktobra vidū jaunās izdevniecības Jersika Records apgādā klajā nākusi abu kopīgi izlolota skaņuplate, un tā kaut vienu reizi dzīvē būtu jānoklausās katram no mums.

Kelela «Take Me Apart»

Vienu no spēcīgākajiem debijas albumiem šogad izdevusi amerikāņu R&B dziedātāja Kelela. 34 gadus vecā etiopiešu izcelsmes māksliniece gaumīgi citējusi 90. gadu R&B, sintezējot to ar mūsdienīgiem bītiem un aranžējumiem. Liels nopelns albuma savdabīgajā skanējumā producentam «Arca» - venecuēliešu elektroniskās mūzikas producentam Alehandro Gersi.

Charlotte Gainsbourg «Rest» (Because)

Lai cik skaudri tas izklausītos, lai radītu patiesus, godīgus albumus, iedvesma bieži vien atrodas, ja tā var teikt, arī kādos traģiskos personiskās dzīves notikumos. Tas pat ir neizbēgami. Arī franču aktrises un dziedātājas Šarlotes Geinsbūras (Charlotte Gainsbourg) dzīvē salīdzinoši nesen notikusi kāda traģēdija, kas caurstrāvo sievietes jauno studijas albumu «Rest». 2013. gadā pa kāda Parīzes nama 4. stāva logu izkrita vai apzināti izlēca Šarlotes pusmāsa Keita, kas satricināja ne tikai Šarlotes, bet arī viņas mātes Džeinas Birkinas dzīvi. Keita bija Birkinas un komponista Džona Berija (John Barry) meita. Par to, par tēvu Seržu un daudz ko citu arī šis ieraksts.

No kreisās: Keita, Džeina Birkina un Šarlote (1976. gads) / Foto: Vida Press
Charlotte Gainsbourg "Rest" / Foto: Publicitātes

To producējis serbu izcelsmes franču producents Sebastians (Sebastian Akchoté), savukārt tituldziesmu līdzradījis «Daft Punk» dalībnieks Gijs Manuels de Omemkristo (Guy-Manuel de Homem-Christo).

Kendrick Lamar «DAMN.» (Interscope Records)

Par labāko albumu hiphopa žanrā teju visi ir vienisprātis. Arī es tā domāju, kaut tīri labi pie sirds gāja arī jaunie Vinsa Steiplsa (Vince Staples) un Jay-Z ieraksti.

Būdami tālu no jaunās Trampa Amerikas, mēs tā īsti līdz galam nespējam saprast, ko nozīmē būt melnādainam reperim, vienkārši cilvēkam ar citādu ādas krāsu vidē, kur no vienas puses visas durvis it kā ir vaļā, bet no otras - pie dažām no tām pavisam neuzkrītoši dežurē kāds policists... Tieši par to, kā arī par slavu, attiecībām ar Dievu un daudz ko citu savā jaunajā platē runā Komptonas (Kalifornijā) lepnums - reperis Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar).

Mount Eerie «A Crow Looked At Me» (P.W. Elverum & Sun)

Šogad ļoti skumju plati izdevis Vašingtonas dziesminieks Fils Elvrums (Phil Elverum) jeb «Mount Eerie», to veltot pāragri mirušajai sievai.

No muzikālā viedokļa «Mount Eerie» pārstāv klasisku indīfolka tradīciju, taču viņa jaunā plate nav tikai vienkārši mūzika. Tas ir atklāts, līdz pat detaļām sāpīgs stāsts par nāvi.

2016. gadā mūziķis zaudēja sievu - kanādiešu animatori, ilustratori un mūziķi Ženevjēvu Kastre (Geneviève Castrée). Viņa bija tikai 35 gadus veca, taču, kā zināms, vēzis nešķiro. Pāris bija precējies jau kopš 2003. gada un pasaulē laida arī meitiņu. Diemžēl mammu mazā meitene piedzīvoja vien pusotru gadu.

Foto: Publicitātes

Nāves tēma pasaules mūzikā, protams, ir daudz apspēlēta, taču tik atklāti, skaudri un vienlaikus trausli, kā par to runā Elvrums, iespējams, vēl nav darījis neviens.

Ieraksts tapis gandrīz tikai ar akustisko ģitāru istabā, kur mirusi Kastre. «Es redzēju, kā tu šajā istabā mirsti. Tad es atdevu tavas drēbes. Atvaino, man tas bija jādara,» viņš dzied, uzrunājot mirušo sievu dziesmā «Ravens».

SZA «Ctrl» (RCA)

2001. gada 11. septembris gandrīz visu Amerikas islāmticīgo dzīvē ieviesa korekcijas. Daudzi musulmaņi sāka apšaubīt savas reliģijas vēstījumu, daži radikalizējās, bet kopumā ASV attieksme pret šīs reliģijas pārstāvjiem bija neatgriezeniski mainījusies. To izjuta arī tolaik pusaudze Solana Imani Rova (Solána Imani Rowe), kuras tēvs, būdams islāmticīgais, sūtīja meitu uz musulmaņu sagatavošanās skoliņu. Pēc terorakta meitene bija spiesta pārstāt nēsāt hidžābu... Šodien Solana ir viena no spilgtākajām neosoula/R&B zvaigznēm un dēvē sevi par Sizu jeb SZA. Viņas jaunais albums ir viens no gada labākajiem, un ne tikai urbānās mūzikas žanrā.

The War on Drugs «A Deeper Understanding» (Atlantic/Warner)

Jau ar 2014. gada albumu «Lost In The Dream» likās, ka Adama Grendusīla (Adam Granduciel) vadītā grupa bija sasniegusi nebijušas radošas virsotnes, kombinējot savā mūzikā šo to no softroka, alternatīvā roka un folka. Taču šis jaunais ieraksts, kas acīmredzami rūpīgi slīpēts un izauklēts, pacēlis latiņu vēl augstāk. Jā, 38 gadus vecais garmatis Grendusīls nepiedāvā neko radikāli jaunu, viņa balss un dziedāšanas maniere ļoti atgādina Bobu Dilanu un viņa sekotājus (Tomu Petiju, Maiku Skotu. Nofleru u.c.), arī aranžējumi, īpaši zīmīgās instrumentālās melodijas, kas atkārtojas, atgādina kaut ko no 80. gadu Brūsa Springstīna... ja viņš būtu ievilcis kādu dūmu. Tomēr galarezultāts pārliecina - tā ir dzīva, patiesa, līdz detaļām pārdomāta, taču vienlaikus garā brīva, ja tā var izteikties, mūzika.

Phoenix «Ti Amo» (Glassnote)

Te nu varu godīgi atzīt, ka tieši šo franču popmūzikas aristokrātu «Phoenix» plati šogad esmu klausījies visbiežāk. Laikam jau tāpēc, ka tā netraucē, rada patīkamas vibrācijas un liek justies maķenīt labāk. Plate «Ti Amo» («Es tevi mīlu» - itāļu val.) tapusi aptuveni trīs gadus. Sākotnēji vīriem bija doma uz pāris mēnešiem noīrēt telpas kādā vecā opernamā netālu no Pompidū centra Parīzē, taču rezultātā grupa tur iesēdās uz vairākiem gadiem. Darbs katru darba dienu astoņas stundas norisinājās minētā vecā opernama jumta stāvā, kas mūsdienās pārvērsts par radošo inovāciju centru. Vīri, kuri jau labu laiku ir nopietni ģimenes cilvēki, atbildīgi tēvi, bijuši ļoti gandarīti par šādu ikdienas režīmu.

Tikai likumsakarīgi, ka arī muzikālais materiāls beigu beigās ir nopietns un atbildīgs. Daudz iedvesmas kungi smēlušies 80. gadu itāļu disko mūzikā un 70. gadu softrokā, rezultātā radot gaišu, pozitīvu un romantisku plati.

Romantisku un laimīgu arī jums 2018!

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams