Mērojam šā gada pēdējos metrus. Tūlīt jau atkal varēs aizvērt vienas durvis, sākt skaitīt zaudējumus un rēķināt ieguvumus. Pagājušā gada spilgtākos notikumus sabiedrībā un politikā centās apkopot arī TVNET.

 
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nevajadzīgie bērni

Šogad sabiedrība atklāti un skaļi sāka runāt par sen sasāpējušu problēmu - pārkāpumiem Latvijas bērnunamos. Tas aizsākās līdz ar Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas plānu, kura mērķis pamazām samazināt bērnunamu, kuros Latvijā ik gadu dzīvo vidēji 1500 bērnu, skaitu un pēc iespējas vairāk bērniem nodrošināt ģimenisku vidi.

Labklājības ministrijas nozīmētie neatkarīgie eksperti aprīlī atklāja šokējošus pārkāpumus Jelgavas pilsētas bērnunamā, kur tika ziņots par bērnu nežēlīgu pazemošanu un vardarbību. Pamazām atklājās Latvijas bērnunamu citas ēnas puses - sūtīšana uz tāliem internātiem, ieslodzīšana psihoneiroloģiskajās slimnīcās utt.

Jelgavas bērnunamā tika sākta izmeklēšana un no amata uz laiku atstādinātas trīs audzinātājas. Medijos savas liecības par piedzīvoto Latvijas bērnunamos sniedza aizvien vairāk to bijušo iemītnieku.

Cita starpā atklājās tas, cik ienesīgs bizness noteiktām personām ir bērnu adopcija uz ārzemēm. Secināts, ka katru gadu ārvalstu adopcijā nonāk daudz vairāk bērnu nekā Latvijas adoptētāju ģimenēs, un noteiktām personām tas ļauj nopelnīt ap trim vai pat vairāk miljoniem dolāru gadā, vēstīja Latvijas Radio.

 
Foto: LETA

Katru dienu, b***, skalo smadzenes: «sirsnīgas sarunas»

Viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem «oligarhu lietā», kas tika ierosināta 2011.gadā par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB «oligarhu lietu» izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Tomēr šī lieta atkal aktualizējās pēc žurnālā «Ir» publicēto sarunu atšifrējumiem. Noklausītās «Rīdzenes sarunas» atklāja, kā Latvijas oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, par kuriem Ventspils mērs Aivars Lembergs vienā no sarunām pēc 10. Saeimas vēlēšanām izteicies skaidri un gaiši: «Katru dienu, b***, skalo smadzenes.»

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēnešu darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.

Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā.

Šā gada 21.jūlijā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti oligarhu lietā.

 
Foto: Autotransporta direkcija

Gadsimta plūdi

Šis bijis pārbaudījumu gads lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu dēļ gāja bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Šogad Latviju piemeklēja ilgas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Ražas novākšana daudzviet nebija iespējama ar tehniku un bija jānodrošinās ar roku darbu. Latvijā gāja bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena.

Lauksaimniekiem tika nodarīti zaudējumi aptuveni 37,3 miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisija (EK) nolēma izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem.

Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apskati.

 
Foto: Evija Trifanova/LETA

«Solvitas ēras» beigas

Novembra sākumā bijušo partijas «Vienotība» līderi, līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu izslēdza no šā politiskā spēka «par komentāriem un rīcību laikā, kad partija sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru». Ekonomikas ministra virzīšanas process esot ticis diskreditēts ar partijas iekšējiem procesiem. Āboltiņa esot ignorējusi valdes lēmumu un publiski komentējusi kandidātus. Tāpat viņa esot aicinājusi vairākus cilvēkus pieteikties par kandidātiem, kā arī pretnostatījusi frakcijas darbu valdes darbam.

Āboltiņa šo lēmumu nosauca par «cinisku, nesamērīgu un personiski sāpīgu», norādot, ka izslēgšana no partijas ir spilgts piemērs tam, ka politiski ļoti sarežģītā situācijā tiek meklēts vainīgais, nevis problēma tiek risināta pēc būtības. Vainas uzvelšanu viņai Āboltiņa nodēvēja par «ļoti ērtu spēli gan partijā, gan sabiedrībā».

Āboltiņa 21.decembrī pēdējo reizi piedalījās Saeimas sēdē pirms deputātes mandāta nolikšanas. Visticamāk, Āboltiņa zaudēs mandātu 11.janvārī, kad mandāts tiks apstiprināts parlamentārietim, kurš strādās viņas vietā.

Āboltiņa vadīja «Vienotību» no 2011.gada līdz 2016.gadam. Iepriekš, kad «Vienotība» bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010. gadam - partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja. Āboltiņas vadībā «Vienotība» guva atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija piedzīvoja dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

 
Foto: Edijs Pālens/LETA

KNAB beidzot tiek pie vadītāja

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad pēc ilgāka laika atkal tika pie oficiāla priekšnieka. Septiņus mēnešus šis krēsls stāvēja tukšs, taču jūnijā Saeima lielā vienprātībā KNAB vadītāja amatā iecēla līdzšinējo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) amatpersonu Jēkabu Straumi, kurš šajā amatā nomainīja daudz kritizēto Jaroslavu Streļčenoku.

Par savām prioritātēm Straume nosauca KNAB kolektīva atjaunošanu, sašķeltības novēršanu birojā un valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu caur korupcijas novēršanas prizmu.

Par bijušā izlūka Straumes eksistenci sabiedrība pirms tam neko nezināja. Medijos uzvirmoja aizdomas par Straumes saistību ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem no tiesībsargājošajām iestādēm un politikas.

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» ziņoja, ka vairāki no Straumes kursabiedriem esot gan cieši saistīti ar Zaļo un zemnieku savienību, gan savulaik kā juristi dažādās lietās pārstāvējuši ZZS sadarbības partnera Aivara Lemberga intereses. Straume gan apgalvoja, ka Lembergu nekad mūžā neesot saticis.

 
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Pašvaldību vēlēšanas

Jūnijā vēlējām pašvaldību domes 119 pašvaldībās - deviņās pilsētās un 110 novados. Nācās secināt, ka cilvēki pēc pārmaiņām īpaši nealkst - pārsvarā pašvaldību jaunās domes gan lielajās pilsētās, gan novados nonāca tajās pašās rokās, arī Rīgā, kur Rīgas domes vadītāja krēslā jau trešo reizi iesēdās Nils Ušakovs. Neskatoties uz to, ka «vēži» tie paši un arī «kulītes» nemainās, lielākas cerības tika liktas uz opozīcijām, kurās ienāca arī jauni spēki.

Pēc vēlēšanām Centrālās vēlēšanu komisijas veiktā aptauja liecināja, ka 21% no tiem pilsoņiem, kas vēlēšanās nepiedalījās, neredzēja jēgu tajās piedalīties. Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits bija pieaudzis par 2,4%.

Vēl kāda nepatīkama tendence - vien dažus mēnešus pēc vēlēšanām atklājās, ka uzkrītoši daudzās pašvaldībās deputāti nolikuši mandātus - kopumā vairāki desmiti deputātu vairāk nekā 20 pašvaldībās, radot bažas, ka «pazīstamās sejas» izmantotas vienīgi reklāmas nolūkos balsu vākšanai konkrētiem sarakstiem.

 
Foto: Valsts policija

Mazais Ivans - dzīvoja viens un nomira viens

Jūlijā Latviju pāršalca satraucoša ziņa par piecus gadus vecā Ivana Berladina pazušanu Liepājā. Zēna meklēšanā tika iesaistīts nebijuši liels cilvēku pulks. Desmit dienas zēnu meklēja kopumā vairāk nekā 4000 cilvēku - Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Liepājas pilsētas pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, brīvprātīgo organizācija «bezvēsts.lv» un citi brīvprātīgie.

Pirmo reizi policijai nācās analizēt tik lielu sabiedrības sniegto informācijas apjomu.

Diemžēl desmit dienas pēc pazušanas zēns tika atrasts mežā nosalis.

Traģiskie notikumi izgaismoja vairākas problēmas, kuru saknes meklējamas gan sabiedrības vienaldzībā pret apkārt notiekošo, gan amatpersonu paviršībā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis vēlāk atzina, ka šie notikumi uzrunāja faktiski katru iedzīvotāju, un izteica sāpīgu secinājumu: «Ivans faktiski ir dzīvojis viens, pārvietojies viens un nomiris viens.» Šādu bērnu Latvijā ir daudz, pat ārēji šķietami labvēlīgās ģimenēs.

 
Foto: Evija Trifanova/LETA

Vairāku jaunu partiju izveide

Saistībā ar pašvaldību vēlēšanām un nākamgad gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām Latvijā kā sēnes pēc lietus pagājušajā gadā dzima vairāki jauni politiski spēki.

2016. gadā izmainītās likuma normas tagad prasa, lai partijas, kas startē Saeimas vēlēšanās, ir vismaz gadu vecas un lai tām būtu 500 biedru. Ja biedru ir mazāk, partijām jāveido apvienības.

Februārī tika izveidota jauna sociāldemokrātiska partija «Progresīvie», augusta beigās bijušais «Reformu partijas» biedrs Daniels Pavļuts kopā ar pieciem «Vienotības» liberālā spārna politiķiem nodibināja partiju «Kustība Par».

Septembrī jauns politiskais spēks tika izveidots Ventspilī, kur bijusī Reformu partijas biedre Inga Antāne nodibināja partiju «Laiks pārmaiņām».

Par jauna politiska spēka veidošanu augustā paziņoja «Vienotību» pametušais politiķis Valdis Šakars - politiskā spēka «Mūsu zeme - Latvija» dibināšana bija paredzēta septembrī, taču neizdevās savākt nepieciešamo biedru skaitu.

12. Saeimas deputāts Edvards Smiltēns pēc «Vienotības» pamešanas ar savu biedrību «Sabiedrība centriskai politikai» plānojot startēt vēlēšanās kopā ar Latvijas Reģionu apvienību.

 
Foto: Publicitātes

Daļa Latvijas arī kosmosā

Vēl kāds svarīgs fakts - šā gada 23. jūnijā orbītā ar Indijas nesējraķeti tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis «Venta-1».

Ideja par Zemes mākslīgā pavadoņa radīšanu Ventspils augstskolā radās jau 2008. gadā, kad projektam tika piešķirti 74 000 latu.

Pavadoņa galvenais uzdevums ir sekot kuģu kustībai un drošībai. Tas uztver AIS sistēmas kuģu identifikācijas signālus un noraida tos dienestiem uz sauszemes.

Tāpat pavadonis var nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus. Kosmiskajā aparātā iebūvēta Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kamera. Tam uzstādīts arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektors.

 
Foto: Edijs Pālens/LETA

«Ss.lv» pret VID

Augustā skaļa skandāla epicentrā tika ierauts populārais sludinājumu portāls «ss.lv». Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Pēc Autotirgotāju asociācijas aplēsēm 80% lietoto automašīnu tiek pārdotas, nesamaksājot nodokļus. Līdz ar to valsts kasei garām aiziet 70 miljoni eiro. Pēc VID aplēsēm, tie varētu būt 50 miljoni.

Sabiedrība sadalījās divās daļās - vieni šausminājās par VID metodēm, otri nosodīja «ss.lv» par krāpnieku piesegšanu.

Strīda risināšanai tika pieaicināts zvērinātu advokātu birojs «PricewaterhouseCoopers Legal». Mediācijas process starp VID un «Ss.lv» noritēja veiksmīgi – tika panākta vienošanās par «Ss.lv» lietotāja SIA «INTERNET» saimnieciskās darbības atjaunošanu, atjaunojot arī domēna vārda «Ss.lv» lietošanu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams