Aizvadītais gads finanšu jomā visvairāk iezīmēsies ar nodokļu reformas pieņemšanu. Latvijas Bankas rosinātie un Finanšu ministrijas paspārnē izstrādātie ierosinājumi nodokļu politikas optimizācijai tika vairākkārt rediģēti, kritizēti un apstrīdēti. Rudenī tos atbalstīja parlaments, kas nozīmē, ka jau pēc dažām dienām - 2018. gada 1. janvārī - Latvija piedzīvos plašas izmaiņas nodokļu iekasēšanas jomā.

 

FOTO: Ingars Tenis/TVNET

Gadsimta plūdi Latgalē

Pēc spēcīgām augusta lietusgāzēm Latvijas austrumu reģionos no krastiem izgāja vairākas upes, pārraujot ceļus un appludinot laukus. Tā rezultātā daudzos Austrumlatvijas novados lauksaimnieki nevarēja laicīgi novākt ražu un cieta zaudējumus.

Valdība izlēma, ka kompensācijās kopumā izmaksās gandrīz 15 miljonus eiro, sedzot gandrīz 72% no viena hektāra izmaksām. Novembrī Latvijas Televīzija tomēr izpētīja, ka, iespējams, daļa zemnieku rīkojās negodprātīgi, saņemot kompensācijas. Iespējamos krāpniecības gadījumus nebija iespējams identificēt, jo kompensācijām nav noteikta pēckontrole.

LTV raidījums «De facto» vēstīja, ka zemnieku neapmierinātības pamatā ir kontroles trūkums, jo izveidojusies savdabīga situācija. Liela daļa zemnieku savas platība kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka ūdenī. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk vai nu neatsauca, vai aizmirsa to izdarīt. Līdz ar to viņi saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla.

 

FOTO: PantherMedia/ScanPix

OIK skandāls

Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma oktobrī sāka kriminālprocesu par «Sadales tīkla» un SIA «Rīgas enerģija» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros.

Atbilstoši izsniegtajai atļaujai «Rīgas enerģijai» līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir sākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora - «Sadales tīkla» parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai pieslēgt elektrostacijas sistēmai. Tomēr «TV3» raidījuma «Nekā personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma «Rīgas enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana, tādēļ EM lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

«Nekā personīga» atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, «Sadales tīkla» testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.

Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

 

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Sviesta cenas pieaugums

Vasarā Latvijas iedzīvotāji ar satraukumu konstatēja, ka ievērojami pieaugušas sviesta cenas. Pārtikas nozares eksperti sviesta cenu kāpumu skaidroja gan ar Eiropas tendencēm, gan arī ar uztura paradumu maiņām.

Eiropas Savienībā sviesta cenas sāka pazemināties jau septembrī, bet Latvijā sviesta cena oktobrī bija par 87% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati. Ministrija norāda, ka ES sviesta cenas sāka samazināties septembrī, bet īpaši straujš kritums bija oktobrī un novembrī. Novembra vidū sviesta cena ES bija vidēji 5,3 eiro kilogramā, kas ir par 28% augstāka nekā pirms gada.

Savukārt Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena turpināja pieaugt, oktobrī sasniedzot vidēji 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 87% vairāk nekā pirms gada. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka Latvijā šogad desmit mēnešos piena iepirkums pieauga par 1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

 

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valsts budžeta pieņemšana

Novembrī Saeima pieņēma 2018. gada budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām» un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šā solījuma un atbalstīja dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu.

Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi par aptuveni 624,8 miljoniem eiro lielāki. Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes - veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

 

Valērijs Maligins

FOTO: Evija Trifanova/LETA

«Olainfarm» jauns vadītājs

Decembra sākumā pēkšņā nāvē devās uzņēmējs, AS «Olainfarm» vadītājs un līdzīpašnieks, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Valērijs Maligins.

Maligins kļuva par «Olainfarm» valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. «Viņa vadībā AS «Olainfarm» attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm,» norāda uzņēmuma pārstāvji.

Maligins ir bijis arī «Endokrininiai Preparatai» valdes priekšsēdētājs, AS «Rīgas farmaceitiskā fabrika» padomes priekšsēdētājs, farmācijas kompānijas «Aroma Baltfarm» un SIA «Alfa-Denta» direktors, kā arī daudzu citu uzņēmumu vadītājs un īpašnieks. Laikraksta «Dienas Bizness» šogad veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7. vietā ar 70 miljonu eiro turību.

Farmācijas uzņēmuma AS «Olainfarm» padome valdes priekšsēdētāja amatā 18. decembrī ievēlēja līdzšinējo uzņēmuma izpilddirektoru un valdes locekli Oļegu Grigorjevu.

 

SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valdība nolemj neapvienot LMT un «Lattelecom»

Pēc ilgākām diskusijām valdība novembrī nolēma neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanu.

Ekonomikas ministrija izskatīšanai valdībā bija iesniegusi informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību ar «Lattelecom» un LMT kapitāla daļām, kas paredzēja to apvienošanu. Skandināvu telekomunikāciju uzņēmums «Telia Company» («Telia») bija brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos.

Šādu apvienošanu neatbalstīja Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība. Pēc tam, kad valdība noraidīja abu telekomunikāciju kompāniju apvienošanas plānu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda, ka lēmums bijis politisks.

«Telia» grupas uzņēmumiem «Sonera Holding» un «Telia Company» pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij «Latvijas Radio un televīzijas centra» un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder «Telia» un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam «Lattelecom».

«Telia» grupas kompānijai «Tilts Communications» pieder 49% «Lattelecom» kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 51%.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Latvijas finanšu ministre kandidē uz Eirogrupas prezidenta amatu

Decembra sākumā notika Eirogrupas sanāksme, kurā tika izraudzīts jaunais Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes vadītājs. Kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendēja četru ES valstu finanšu ministri - Latvijas Dana Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) Finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre pauda pārliecību, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Tomēr par Eirogrupas prezidentu tika ievēlēts Senteno, bet Latvijas finanšu ministre pēc pirmās balsojuma kārtas savu kandidatūru atsauca. Bez kandidatūras atsaukšanas uz Eirogrupas prezidenta amatu būtu grūti nonākt līdz rezultātam, savu lēmumu aģentūrai LETA skaidroja Reizniece-Ozola.

 

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Būtiskas izmaiņas nodokļu jomā

Vasarā Saeima apstiprināja vairākus likumprojektus, kuru rezultātā no 2018. gada 1. janvāra notiks būtiskas izmaiņas nodokļu jomā.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likmi gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Grozījumi veikti arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Tie nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. Grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī. Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO