FOTO: AFP/SCANPIX

Brazīlijas džungļos dzīvojošā vajampi cilts ar baltādainajiem cilvēkiem pirmoreiz sastapās 70.gados. Šī satikšanās noveda pie neparedzēta un traģiska iznākuma - ciltī tika ievazātas tādas slimības kā masalas, pret kurām iezemiešiem nebija izveidojusies imunitāte un nebija arī vakcīnu. Tagad cilts ir atjaunojusies līdz apmēram 1200 cilvēkiem, taču vajampi draud jaunas briesmas - pret rūpniekiem draudzīgi noskaņotais prezidents Mišels Tremers cilts apdzīvotajā reģionā plāno ļaut darboties ārvalstu zeltračiem, vēsta aģentūra AFP.

Katru gadu pastiprinās mežu izcirtēju, kalnrūpnieku un zemkopju spiediens uz Amazones lietusmežu. Iezemiešu ciltis ar to seno, dabai draudzīgo dzīvesveidu tiek uzskatītas par «planētas plaušu» aizstāvjiem, taču viņu balsis reti tiek uzklausītas un sadzirdētas.

Vajampi cilts dzīvo tikai divu stundu brauciena attālumā no nelielā Pedrabrankas ciemata Brazīlijā. Nokļūšana līdz Riodežaneiro prasītu vēl trīs vai četras stundas. Taču vajampi dzīvesveids ievērojami atšķiras no tā, kādu dzīvo cilvēki vien dažu simtu kilometru attālumā.

FOTO: AFP/Scanpix

90.gados vajampi izveidoja īpašu padomi «Apina», kuras mērķis bija noteikt ciltij piederošās teritorijas robežas, lai pasargātu to no nevēlamiem viesiem un nepieļautu vēstures atkārtošanos. Lai sasniegtu noslēgto cilti, AFP žurnālistiem nācās izmantot visus to rīcībā esošos kontaktus. Visbeidzot palīdzēja «Apina», vispirms ar novecojušas radio tehnoloģijas palīdzību lūdzot cilts vadoņu atļauju.

Tieši pirms ierašanās pienāca ziņas, ka pēdējos mēnešos nelikumīgie zelta mednieki esot nogalinājuši vietējos iezemiešus, kā arī ietekmīgi zemes īpašnieki nonāvējuši nabadzīgās lauksaimnieku ģimenes, kuras stājušās to ceļā.

Katra vajampi nāve - tas visai ciltij ir kā zaudēt tuvu ģimenes locekli, žurnālistiem skaidroja Džaravava, kuram «Apina» bija uzdevusi pildīt gida pienākumus. Uz cilvēkiem no «ārpasaules» vajampi skatās ar aizdomām.

Taču vēlāk noskaidrojās, ka nesenākais gadījums esot bijis tikai negadījums medībās, ko ievainotais iezemietis pārdzīvos.

FOTO: AFP/Scanpix

Ierodoties vajampu apdzīvotajos džungļos, žurnālistu sagaidīja apmēram 20 cilts vīrieši - gandrīz pilnīgi kaili, ģērbušies tikai sarkanos gurnautos. Vajampi medī un zvejo ar paštaisītiem rīkiem, gatavo zivis un pat kūpina pērtiķus, brūvē alum līdzīgu dzērienu «kaksiri», nodarbojas ar lauksaimniecību. Vajampi tic dvēselēm, kas mīt kokos un dzīvniekos, tāpēc dabai viņu dzīvē ir ārkārtīgi liela nozīme.

Taču ne viss ir tā, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena.

Žurnālisti pamanīja nelielus modernās dzīves fragmentus, kas ielavījušies senajā, primitīvajā dzīvesveidā. Vismaz vienam vajampi bija mobilais telefons. Taču, tā kā tik dziļi džungļos telekomunikāciju signāla nav, ar to varēja tikai uzņemt fotogrāfijas. Vajampu vadoņa vecākā dēla mājā bija vecs televizors, bet uz salmu jumta gozējās satelītšķīvis. Žurnālisti gan neredzēja tos darbojamies.

Vajampi dažkārt dodas uz tuvējo Pedrabranku - vispirms ceļa malā novelkot sārto gurnautu un pārģērbjoties džinsos, T-kreklos un ādas apavos. Pieraduši pārvietoties kājām, vajampi jaunieši labprāt vizinājās AFP automašīnā.

Žurnālistu pavadonis Džaravava vērsa uzmanību uz to, cik daudz darba ir iezemiešu sievietēm. Viņas kurina uguni, vāc vietējā alus brūvēšanai nepieciešamos augus, brūvē dzērienu, rūpējas par mazuļiem un dara lērumu citu darbu. Viena no sievietēm uz jautājumu, vai viņa ir laimīga, atbildēja bez lielas vilcināšanās: «Nē.»

Vajampu vīrieši dodas medībās un izcērt kokus un krūmus vietās, kur tiks dedzināti ugunskuri.

Pēc četrām ar vajampi aizvadītām dienām žurnālisti pameta Amazones džungļus. «Mēs nākam no divām ļoti atšķirīgām pasaulēm, taču spējām saprast vismaz vienu kopīgu lietu - mēs dzīvojam uz vienas un tās pašas planētas un esam viens otram vajadzīgi,» secina žurnālisti.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO